Ievads
Katrai WWW lapai Internet tīklā ir sava adrese, pēc kuras jebkurš, kam ir pieeja internetam un atbilstošā programmatūra WWW caurskatei, šo lapu var viennozīmīgi atrast. Šādu adresi sauc par URL (Uniform Resource Location). Nav divu dažādu lapu ar vienu adresi.
Strauji augošā interneta tīkla savienojuma punkti tika iedalīti noteiktās kategorijās. Katram datoram internetā tiek piešķirts tikai viens, savs unikāls numurs, tā saucamā IP adrese, pēc kuras var sameklēt attiecīgo serveri, mājas lapu, utml. Lai būtu vienkāršāk atrast meklējamo datoru, tika ieviesta Domain Name sistēma (DNS) - dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām IP adresēm. Sistēma DNS atbrīvo tīkla Internet lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus. Tātad, abos gadījumos, ja interneta pārlūkprogrammā tiek ierakstīts vai nu domēna vārds, piem. (http://re-lab.net), vai attiecīgais mašīnas numurs (http://195.2.100.3), jūs dabūsiet vienu un to pašu rezultātu (šajā piemērā: E-LAB, elektroniskās mākslas un mediju centra, mājas lapu).
Domēnu nosaukumu sistēma (Domain Name System – DNS) ir administrēšanas metode, kas liek dažādu tīklu administratoru grupām atbildēt par savu domēnu nosaukumu apakškopu. Parasti Interneta lietotājs izmanto DNS serveru pakalpojumus. Tie satur milzīgas datu bāzes, kurās atrodas informācija par savas zonas IP adresēm un datoru, tīklu nosaukumiem. Tās tiek sakārtotas noteiktā, hierarhiskā kārtībā un tāpēc ātri var tikt izsniegtas noteiktas skaitliskas adreses pēc pirmā pieprasījuma.
…
