Šodienas profesionālajā sportā, kura galvenais virzītājspēks ir nauda, nāves gadījumi nav retums. Riteņbraucēji, futbolisti un citu sporta veidu pārstāvji itin bieži pēkšņi mirst. Oficiālais nāves cēlonis parasti ir slimības vai iedzimtas kaites. Taču ārpus televīzijas kameru objektīviem parasti paliek sporta melnā sērga – dopings. Tieši tas nogalinājis vairākus simtus pasaules atlētu.
Profesionālais sports mūsdienu pasaulē kļuvis par vienu no ienesīgākajiem biznesa veidiem. Lai tiktu pie lielā pīrāga, daudzi sportisti ir gatavi ķerties pie aizliegtiem preparātiem, kas vai nu nopietni pasliktina atlēta veselību, vai arī ir pat nāves cēlonis. Tā katru gadu profesionālajā riteņbraukšanā vairāk par desmit cilvēkiem iet bojā pēkšņā nāvē. Riteņbraukšanā grūtāko velobraucienu kalnu posmos sportistu parādītais jau robežojas ar cilvēku spēju griestiem, tomēr, par spīti tam, gandrīz katru gadu uzrādītie rezultāti uzlabojas. Jau sen ir pagājuši tie laiki, kad tikai ar treniņiem divreiz dienā un veselīgu uzturu varēja uzvarēt Olimpiskajās spēlēs. Mūsdienu sportisti lieto aizvien vairāk dažādus vitamīnus, uztura bagātinātājus un citas vielas, lai uzlabotu savas spējas cīnīties par visaugstākajām vietām.
Futbolā – pasaules populārākajā sporta veidā – nāves gadījumi augstākajā līmenī ir liels retums, tomēr arī šeit tie nav izslēgti. Pagājušā gada vasarā Francijā spēles laikā mira Kamerūnas futbola izlases spēlētājs Marks Vivjēns Foē, viņš, līdzīgi kā Raimonds Jumiķis, spēles laukumā vienkārši pakrita. Ārsti viņu atdzīvināt nespēja. Savukārt janvāra beigās Portugāles futbola čempionāta spēles laikā līdzīgi mira ungārs Miklošs Fēhers. Futbolists, kurš pagājušā gada septembrī spēlēja “Skonto” stadionā Rīgā pret Latvijas izlasi. Abos futbolistu nāves gadījumos ekspertīzē tika konstatēti sirds darbības traucējumi.
Daudzās traģēdijas mūsdienu sportā izskaidrojamas ar milzīgo pārslodzi, kas jāiztur sportistiem. Tās ir gan pārlieku daudzās spēles, gan intensīvie treniņi, tomēr nevar izslēgt arī aizliegto preparātu klātbūtni.
…
