Secinājumi
• Dopings ir tādu vielu vai metožu lietošana, kuras ir aizliegtas saskaņā ar atbilstošo starptautisko vai nacionālo sporta vadošo organizāciju noteikumiem, kas potenciāli var paaugstināt sportiskās darbspējas un/vai radīt neattaisnojamu risku un kaitīgumu sportistam.
• Dopings un sports ir gājis roku rokā jau no cilvēces attīstības, ar laiku uzlabojot tā efektivitāti, paplašinot dopinga darbības sfēru un lietoto vielu un metožu sarakstu.
• Galvenie dopinga lietošanas mērķi ir muskuļu masas un spēka palielināšana; skābekļa transporta uzlabošana; sāpju likvidēšana; organisma stimulēšana; organisma atjaunināšanās veicināšana, muskuļu atslābināšana; svara samazināšana; maskētu cita dopinga lietošanu.
• Sportisti kā dopingu lieto stimulantus, narkotiskos pretsāpju līdzekļus, anaboliskos steroīdus un citas anaboliskās vielas, diurētiķus, peptīdu hormonus, mimētiķus un to analogus, glikokortikosteroīdus, asins dopingu, mākslīgo skābekļa transportētāju un plazmas aizvietotāju ievadīšanu un farmakoloģiskās, ķīmiskās un fizikālās manipulācijas, alkoholu, vietējās anestēzijas līdzekļus, β adreno blokatorus (BAB).
• Dopinga lietošanai ir ļoti lielas un daudzpusīgas blakus parādības, kas var ietekmēt organismu gan minimāli, gan par ļoti bīstami, izraisot sportista nāvi.
• Dopinga lietošanas kontrolēšanu veic vairāki starptautiski pieņemti dokumenti un to standarti, kas nosaka kā tiek veiktas pārbaudes.
…
