Sporta vēsture aizsākās ar antīkajām olimpiskajām spēlēm, kuru dzimtene ir Senā Grieķija. Sacensības bija reliģisku svētku sastāvdaļa, kas notika vairākās Grieķijas vietās, plašākās, par godu Olimpa dievam Zevam, rīkoja svētajā ielejā Olimpijā.
Olimpiskās spēles notika ik pēc 4 gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi, un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai.
Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par olimpiskajām spēlēm no 776. g.p.m.ē. Tās uzskatāmas par pirmajām zināmajām olimpiskajām spēlēm.(..)
Sacensībās bija arī tiesneši un uzraugi. Lai uzlabotu sportiskos rezultātus, sacensību laikā sportisti esot ēduši dažādas sēnes, turklāt treniņu laikā ievērojuši diētas. Autori Finlejs un Plekerts savā pētījumā 1976, gadā aprakstījuši, ka antīkajās olimpiskajās spēlēs 668.g.p.m.ē. Skrējiena uzvarētājs lietojis īpašu žāvētu vīģu diētu. Līdz 708. g.p.m.ē. Olimpiādē sacentās tikai viena stadiona garuma – stadija1 – skriešanā. Vēlāk iekļāva pieccīņu, kurā bija skriešana, tāllēkšana, šķēpa un diska mešana, kā arī cīņa. 668. g.p.m.ē. Sākās sacensības dūru cīņā. 680.g.p.m.ē. Programma iekļāva braucienu ar zirgu četrjūgiem.(..)
3.gs.p.m.ē. Grieķu autors raksta, ka olimpisko spēļu laikā sportisti mēģina uzlabot sportiskos sasniegumus, izmantojot stimulējošas vielas. Turklāt gatavojoties sacensībām, tika dzerts vīns vai brendijs un ēstas sēnes, domājot, ka šādas metodes palīdzēs uzlabot rezultātus
Mūsu ēras sākumā kristietība pakāpeniski kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju, bet olimpiskās spēles tika uzskatītas par pagānismu rituālu elementu. Gladiatori Romas impērijas laikā cīņās izmantoja jau pieminēto strihnīnu – stimulējošu vielu, ko iegūst no Indijā un Austrālijā sastopamā auga Strychonos nux vomica – tulkojumā – vemšanas valrieksts. Šo pašu vielu esot izmantojuši bruņinieki viduslaikos, lai uzlabotu spēju cīnīties pēc traumām un palielinātu savas izredzes izdzīvot kaujas laukā
19.gadsimts
Diemžēl visi sportisti nevēlējās ievērot olimpiskos principus. Daži šķietami vieglāku uzvaru izcīnīšanai izvēlējās medikamentu lietošanu. Literatūrā aprakstīts, ka 19. gadsimtā sportā ticis izmantots liels daudzums dažādu aktīvu stimulējošu vielu – alkohols, strihnīns, kofeīns, opijs, kokaīns, u.tml.…
