Dramaturģija

NOBEIGUMS.
Pasaules teātru attīstības pieredze liecina par to, ka teatrālās mākslas pamatu pamats ir vārds – dramaturģija.
Pateicoties izkārtotai kompozīcijai, klassiķu lugas tiek uztvertas kā viens dzīvs organisms, no kura nevar bez sāpem atņemt kādu locekli. Aizraujošie dramaturģijas konflikti izraisa sajūsmu skatītājam jau vairākus gadsimtus.
Protams, lai uzrakstītu lugu, būs par maz ar sausu dramaturģijas likumu izpildījumu, dramaturģijas īpatnību zināšanas, tajā jāiemieso dzīvība, un tiesi iekšejā dzīvība rod jēgu uzvedumam. Tikai autora amata prasme palīdz viņam lugas jēgu nodot skatītājam, uzturēt viņu emocionālā spriedzē.
Daudzi mākslas darbi mūsdienu dramaturģijā ir interesanti ar to, ka tie ir atkāpušies no klasiskās dramaturģijas uzbūves, bet lai spētu saprast to īpatnību, ir precīzi jāstāda sev priekšā klasiskās dramaturģijas pamatlikumus.
Arvien biežāk tiek rakstīts, ka teātra māksla karājas gaisā bez atbalsta. Kā spoks. Ka visi mākslas veidi, arī dramaturģija tai skaitā, atrodas nestabilā stāvoklī, neuzkā neatbalstoties, ka nekas nespes glābt šo stāvokli.

…