Dzejas teksta analīze pēc Homēra poēmām "Iliāda" un "Odiseja"

Poēmām „Iliāda” un „Odiseja”, par kuru autoru uzskata aklu vecu vīru Homēru, bija milzīga, nesalīdzināma ietekme uz visu antīkas kultūras vēsturi, un vēlāk arī uz jaunā laika kultūru. Milzīga šo poēmu autora meistarība, to laikmetīgums, krāsainība un kolorīts vēl joprojām piesaista lasītāju, neskatoties uz ilgu laiku, kas atdala mūs no tām. Diemžēl daudzi ar Homēra poēmām saistīti jautājumi vēl nav atrisināti, un diez vai būs kādreiz atrisināti. Īpaši ass ir jautājums par šo poēmu autorību, bet patiešām nekā noteiktā uz šo jautājumu atbildēt nevar, kā nevarēja atbildēt arī pirms simts un tūkstoš gadiem.
Homēra poēmu darbība attīstās varoņu un dievu vidū. Tie pirmie dzīvo uz zemes, ceļo pa jūrām, pie viņiem no Olimpa virsotnes nokāp dievi. Reizēm dievi parādās savā senā zoomorfā izskatā, piemēram, par putni pārvērtusies Atēna. Dievi diktē savu varu varoņiem. Viņi redz sapņus, vēro putnu lidojumu, zīmes upurēšanas laikā, saskatot tajās dievu varas izpausmi. Atšķirībā no „Iliādas” dieviem, „Odisejas” dievi kļūst par tikumības, labā un taisnīguma sargiem.
Pamata „Iliādas” tēma ir poēmas par Ilionu, tas ir, Troju, - Ahilla dusmas, ko izraisīja viņa strīds ar Agamemnonu. Šim notikumam bija likumīgas sekas Trojas iedzīvotājiem un grieķiem. „Iliāda” ir kara-varonīga epopeja, kurā pirmā vieta pieder stāstam par notikumiem.
Otrā „Homēra” poēma – „Odiseja” ir pasakaini-piedzīvojumu un sadzīves epopeja, kurā stāstam par cilvēku ir priekšroka pār stāstam par notikumiem. „Odiseja” ir poēma par Odiseja atgriešanos. Pēc Trojas iekarošanas Odisejs, „gudrais … vīrs, pilns ar dažādo un prātīgo padomu nodomiem”, desmit gadus nevar atgriezties savā dzimtenē, Itakas salā.
Tāpat kā stāstu par Ahilla dusmām, vēstījumu par Odiseju stāsta pati Mūza, pie kuras ir vērsta poēmas ievaddaļa.
…