-
Dzeltenā rūsa Puccinia striiformis
2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Agronomiskā izmēģinājuma plānošana | 3 |
1.1. | Tēmas līdzšinējais izpētes stāvoklis | 3 |
1.2. | Dzeltenās rūsas ierobežošanas iespējas | 4 |
1.2.1. | Agrotehniskā metode rūsas ierobežošanai | 4 |
1.2.2. | Dzeltenās rūsas apkarošana ar bioloģiskām metodēm | 5 |
1.2.3. | Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi | 6 |
1.2.4. | Peperātu darbīgās vielas Bacillus subtillis raksturojums | 7 |
1.4. | Izmēģinājuma shēma | 7 |
1.5. | Variantu sakārtošanas metode | 8 |
1.6. | Izmēģinājuma vietas raksturojums | 9 |
1.7. | Izmēģinājuma resursi: sēklas materiāls, darbaspēks, preperāti, vajadzīga tehnika un citi resursi | 9 |
1.8. | Novērojumu metodika | 12 |
2. | Izmēģinājuma rezultātu apstrāde un analīze | 13 |
2.1. | Kvalitatīvo paraugkopu statistisko rādītāju aprēķins un vērtējums | 13 |
2.2. | Izmēģinājuma ražu datu apstrāde un analīze | 15 |
2.3. | Izmēģinājuma novērojumu datu apstrāde | 16 |
2.4. | Izmēģinājumu ražu un novērojumu korelācijas un regresijas analīze | 18 |
Secinājumi | 20 | |
Literatūra | 21 | |
PIELIKUMI | 23 |
Secinājumi
1. Salīdzinot vasaras miežu cerošanas koeficientus ar mainīgu sējas laiku tika noskaidrots, ka atšķirīgo sējas laiku variēšanas koeficients ir augsts un tādejādi nozīmīgs cerošanas koeficienta variēšanā.
2. Veicot izmēģinājuma ražas datu apstrādi tika noskaidrots, ka šķirne “Ansis” (3,47 t/ha-) ir visražīgākā no četrām izmēģinājuma šķirnēm. Tai sekoja šķirne “Rasa” (3,26 t/ha-), pēc tam “Abava” (2,88 t/ha-) un tad “Imula” (2,82 t/ha-) ar vismazāko ražu no 50m2. “Ansis” būtisku atšķirību neuzrādija ar šķirni “Rasa”. Savukār “Rasa” nebija būtiskas atšķirības starp “Abava” un “Imula”. Būtiska atšķirība ražas rādītājos ar 95% ticamību bija starp šķirni “Ansis” un šķirnēm “Abava” un “Imlula”.
3. Apstrādājot datus un veicot analīzi, nosakidrojās, ka šķirne “Imula” (48,25 g) uzrādija labākos rezultātus arī 1000 graudu masas mērijumos. Tai sekoja “Ansis” (47,98 g), tad “Abava” (47,20 g) un kā pēdējā, ar būtisku atšķirību no visām pārējām, šķirne “Rasa” (44,13 g). Starp pirmajām trim šķirnēm būtiskas atšķirības 1000 graudu masā, ar 95% ticamību, nebija.
4. Veicot korelācijas un regresijas analīzi tika konstatēta vāja, pozitīva lineāra sakarība starp 1000 graudu masu un rašību no ha-. Sakarība parādija, ka ar 95% ticamību pieaugot 1000 graudu masai par vienu vienību pieaugs arī raža par 0,1098t/ha-.
5. Apkopojot datus un izvērtējot rezultātus tika pieņemts lēmums par labāko šķirni atzīt vasaras miežus “Ansis”.
…
Darbā aprakstīta labību sējumos atrodamā slimība - Dzeltenā rūsa (Puccini striiformis). Pārsvarā uzsvars tiek likts uz bioloģiskajām metodēm, bet ir arī aprakstītas citas metodes ar ko iespējams ierobežot šo patogēnu. Otrā daļa ir vairāk kā piemērs, pēc kura ir iespējams veikt aprēķinus, jo rezultāti ir nesaistīti ar teorētisko daļu.
- Dzeltenā rūsa Puccinia striiformis
- Kartupeļu audzēšanas ekonomika
- Studentu ekoloģiskā ekspedīcija posmā Lubāna - Pļaviņas
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Studentu ekoloģiskā ekspedīcija posmā Lubāna - Pļaviņas
Реферат для университета33
-
Kartupeļu audzēšanas ekonomika
Реферат для университета21
-
Dārzeņu audzēšana
Реферат для университета14
-
Kartupeļu audzēšana
Реферат для университета14
-
Hloramfenikola problēma sausos piena produktos un pienā
Реферат для университета45