Mūsdienu starptautiskās tirdzniecības attīstības ērā, pārvadājumi ir kļuvuši par vienu visienesīgākajām pakalpojumu nozarēm. Dzelzceļa transports jau ļoti sen ir ienācis Latvijā. Jau senos laikos dzelzceļš Latvijā ir ieņēmis īpašu vietu, gan pasažieru pārvadāšanā, gan kravu pārvadājumos. Dzelzceļa izbūve Latvijā, tās iedzīvotājiem radīja daudz pozitīvu pārmaiņu, kuras bija saistītas gan ar ekonomisko augšupeju, gan ar iespēju ērtāk pārvietoties pa garākiem ceļa posmiem. Laika gaitā dzelzceļa transports attīstās un pielāgojas sabiedrības vajadzībām un vēlmēm un kļūst aizvien pilnveidotāks.
Darba mērķis ir sniegt vispārējo priekšstatu par Latvijas dzelzceļa darbību, vēsturi, kā arī, izmantojot mācību procesā iegūtās teorētiskā zināšanas un aptaujas laikā iegūto informāciju., analizēt Latvijas dzelzceļa saimniecības darbību
Darba mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojoši uzdevumi:
Iepazīt Latvijas dzelzceļa darbību un vēsturi;
Analizēt aptaujā iegūtos rezultātus;
Veikt analīzi par pasažieru un kravu pārvadājumiem pa Latvijas dzelzceļu;
Iepazīties ar Latvijas dzelzceļa tiltiem.
Pētījumi veikti laika posmā no
Pētījuma dati iegūti pētot Latvijas dzelzceļa iekšējos informatīvos dokumentus, kā arī mācību literatūru un statistikas pārvaldes datus.
Preču saimniecības attīstība Krievijā un ar to saistītais preču apgrozījuma pieaugums 19. gs. otrajā pusē bija galvenais faktors dzelzceļa straujai izbūvei Krievijā, kā arī Baltijas provincēs. Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā sāka attīstīties 19. gs. 60. gados, tajā pašā laikā, lai sekmētu preču izvedumu no Krievijas, vienlaikus samazinot preču pievedumu izmaksas, vajadzēja pēc iespējas drīzāk savienot Krievijas lauksaimniecības produktu ražošanas melnzemes joslas rajonus ar Baltijas jūras ostām. Par ekonomiski izdevīgākām šajā sakarā tika ieteiktas trīs dzelzceļu līnijas: no Odesas caur Volīniju un Liepāju; no Azovas jūras caur Harkovu un Orlu uz Rīgu; no Volgas un Aizvolgas caur Maskavu uz Pēterburgu, bet vēlāk – arī uz Ventspili. Dzelzceļš kļuva par galveno atbalstu Latvijas ostām un tautsaimniecības nozarēm. Latvijā visaktīvākie dzelzceļa celtniecības ierosinātāji bija Rīgas tirgotāji.
1877. gadā dzelzceļa tīkla kopgarums sasniedza 799 km. Visu šo līniju darbības uzdevums bija nodrošināt ne tikai preču plūsmu no Iekškrievijas rajoniem, bet veikt arī pasažieru pārvadājumus. Starp trim vietējām dzelzceļa līnijām 19. gs. beigās vadošā vieta preču pārvadāšanā bija Rīgas - Dinaburgas, bet pasažieru pārvadāšanā Rīgas - Tukuma dzelzceļam.
Baltijā strauji attīstījās tās ražošanas nozares, kuras bija saistītas ar Iekškrievijas izejvielām un ražošanas apjoms orientēts uz visu Krievijas tirgu: metālapstrāde, mašīnbūve, ķīmiskā, pārtikas rūpniecība, kokapstrāde. Dzelzceļa līniju celtniecība veicināja transporta mašīnbūves un signalizācijas iekārtu ražošanu.
80. gados Krievijas valdība samazināja dzelzceļu celtniecības apjomu. To noteica gan līdzekļu trūkums valsts kasē pēc krievu - turku kara, gan labības cenu samazināšanās.
90. gados Krievijā ražošanas apjoms palielinājās apmēram divas reizes, un tas bija vēl nepieredzēts rūpniecības uzplaukumu. Līdz ar to mainījās arī valsts dzelzceļa politika. Valsts ne tikai piešķīra koncesijas dzelzceļu būvei, bet ieguldīja arī savus līdzekļus to celtniecībai un sāka izpirkt atsevišķus privātos dzelzceļus.
1895. gadā visus pārņemtos dzelzceļus apvienoja un pārdēvēja par Rīgas - Orlas dzelzceļu. Tā pārvaldē atradās 3 tūkst. km sliežu ceļa. …
