Parastais pelašķis (Achillea millefolium L.) ir viens no visplašāk izmantotajiem
ārstniecības augiem. No tā drogām pagatavo tējas, eļļas un spirta izvilkumus asiņošanas
apturēšanai, asinsspiediena mazināšanai, ēstgribas veicināšanai. Tēja ir otrais pasaulē visvairāk
uzturā izmantotais dzēriens. Tējas lietošana uzturā ir saistīta ar mazāku sirds un asinsvadu
slimību, insulta, un aptaukošanās risku [1]. Cilvēki izvēlas dzert pašu ievāktu vai pašu audzētu
ārstniecības augu tēju. Pelašķu terapeitisko potenciālu raksturo tā fitoķīmiskais sastāvs, kas
ietver flavinoīdus, vitamīnus un ēteriskās eļļas [2;3;4]. Varš un cinks, kuri arī ir satopami
pelašķos, ir mikroelementi, kas iesaistīti procesos, kā šūnu metabolīzē un imūnsistēmas darbībā
[5;6]. Dzelzs trūkums izraisa anēmiju, ar ko slimo gandrīz pusmiljards sieviešu vecumā no 15
49 gadiem [7]. Populārāks kļūst veģetārisma un vegānisma uztura veids, kurā ierobežo
dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanu uzturā, kas samazina uzņemtā dzelzs daudzumu [8].
Cinka un vara savienojumi cilvēka organismā veic vairākas funkcijas, piemēram, piedalās
enzīmu sintēzē. Kaut gan to trūkums ir mazāk izplatīts, pārāk liels daudzums var izraisīt
kaitējumu gan augiem, gan cilvēkiem [9;10;11]. Literatūras avotos ir mazāk pētījumu par Zn
daudzumu pelašķos [12], bet ir vairāki pētījumi par to Fe un Cu daudzumu, tādēļ ir svarīgi
noskaidrot Fe, Cu un Zn masas daļu izvēlētajos pelašķu tējas paraugos. Pelašķu tējas izvēle ir
saistīta arī ar autora personīgo ieinteresētību, jo ģimenē ir tradīcija mājsaimniecībā to ievākt un
ziemas periodā regulāri lietot.
Darba mērķis: salīdzināt dzelzs, cinka un vara masas daļu Parasto pelašķu (Achillea
millefolium L.) tējās (mg/100 g), kuras ievāktas piemājas pļavā Ēvelē, Valmieras pagastā,
Latvijā un iegādātas aptiekā.…