Ievads
Tīrais ūdens ir galvenais cilvēka eksistences faktors. Tā resursu racionāla izmantošana ir ārkārtīgi svarīga sabiedrības izdzīvošanai.
Zemes iedzīvotāju straujais pieaugums prasa krasi palielināt ne tikai pārtikas resursus, bet arī nodrošinājumu ar ūdens resursiem. Pasaules dabas fonds, balstoties uz saviem pētījumiem brīdina, ka cilvēcei radīsies problēmas pat ar dzeramo ūdeni. Tāpēc šajā darbā aplūkošu dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas nepieciešamību pilsētas ūdensvada attīrīšanas iekārtās.
Mūsu planētu ūdens klāj ¾ daļu. Cilvēces rīcībā esošie ūdens krājumi ir milzīgi – 1404860 X 103 km3. No kopējā ūdens daudzuma, kas radies planētas veidošanās procesā, 95 % ir saistīti un tikai 5 % pazemes ūdeņu, virszemes ūdeņu: ezeru un upju ir pieejami izmantošanai un daļa no tiem atrodas nepārtrauktā apritē – iztvaiko, kondensējas un lietus veidā nonāk atpakaļ upju baseinos, ezeros, jūrās.
Jāņem vērā, ka virszemes ūdeņi ir ciešā saistībā ar pazemes ūdeņu krājumiem. Cilvēks ar savām vajadzībām pēc ūdens un savu saimniecisko darbību atrodas šinī aprites ciklā un izmanto to dzeršanai, pārtikas produktu ieguvei, kā arī citās tehnoloģijās un tā rezultātā piesārņo ūdeni un attīra. Pasaulē mājsaimniecības, rekreācijas un ražošanas vajadzībām izlieto 565 km3 gadā, bet ar pārtikas produktu ieguvi saistītai apūdeņošanai vēl 3300 km3 gadā jeb kopā ~ 4000 km3 gadā. Jau šodien saldūdens, kuru izmanto dzeršanai un pārtikā ir pati nopietnākā cilvēces problēma. Šī apstākļa dēļ izmantotie ūdeņi ir speciāli attīrāmi arī Aizkraukles pilsētā
Globālās aprites rezultātā ūdens tvaiki atmosfērā kondensējas un atgriežas uz zemes 32 reizes gadā ar vidējo aprites ilgumu 11,4 dienas. Pašreiz pārtikā izmantojamais ūdens daudzums jau sastāda 44 % no pieejamā ūdens daudzuma.
Prognozētais iedzīvotāju pieaugums izraisītu jaunu ūdens patēriņa divkāršošanu apmēram 30 - 40 gadu laikā. Situācija, kad cilvēces vajadzībām tiek izmantoti 88% no globālajā apritē esošā ūdens daudzuma praktiski nav iespējama, jo ūdens krājumu ir tik cik veidojušies Zemes formēšanās procesā. Tādēļ aktualizējas jautājums par ūdeņu pilnvērtīgu apsaimniekošanu.
Pareizi organizējot esošo ūdens krājumu apsaimniekošanu un taupīgi izmantojot to, nekāda katastrofa tuvākajā pārskatāmajā periodā nedraud.
Latvija ir bagāta gan ar pazemes, gan ar virszemes ūdeņiem. Latvijā cilvēka patēriņam izmantojamais ūdens daudzums ir ap 20 % no izmantojamā ūdens resursa. Ūdens resursu pārvaldi Latvijā realizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Saeima ir pieņēmusi un 01.10.2002. Ūdens apsaimniekošanas likumu. Šīs likums nosaka pasākumu kompleksu racionālai un ilgspējīgai ūdens resursu izmantošanai, aizsardzībai un iedzīvotāju apgādei ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni. Likumā noteiktas ūdens lietotāju tiesības, pienākumi un atbildība.
Ūdens ir unikāls līdzeklis ne tikai slāpju remdēšanai, ūdens ir unikāla vide bioloģisko procesu norisei. Ūdenī veidojusies pirmatnējā dzīvība, visas dzīvo organismu bioķīmiskās reakcijas realizējas ūdens vidē. Daudzi dzīvie organismi savus dzīvības procesus var realizēt tikai ūdens vidē.
Ja citu uzturvielu deficītu cilvēks spējīgs paciest vairākus mēnešus vai pat gadus, ūdens trūkumu cilvēks var izturēt tikai dažas dienas. Ūdeni pamatoti uzlūko kā 2. prioritāti pēc skābekļa dzīvības procesu nodrošināšanas ziņā. Papildus tam, lai ar ūdeni atsvaidzinātos un dzēstu slāpes, ūdens spēlē lielu lomu organisma bioloģiskajos procesos. Tas veido universālu vidi, kurā realizējas mūsu organismā notiekošās ķīmiskās un bioķīmiskās reakcijas, tādejādi nodrošinot uzturvielu gremošanas procesa norisi, absorbciju, cirkulāciju, transportu un citus procesus.
…
