Secinājumi
1. Ūdens cietība līdzinās sārmainībai, tikai tai ir cita mēru sistēma, tā ietekmē ūdens garšu. Cietību galvenokārt nosaka kalcija un magnija, kā arī citu jonu līmenis.
2. Ūdenim normāla cietība ir no 1,5mmol/l līdz 5 mmol/l, vidēji ciets ūdens kā barības viela nepieciešams cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, taču daudzām tehniskām vajadzībām tas ir nederīgs, jo veidojas katlakmens.
3. Mīkstā ūdenī trūkst minerālvielu, tāpēc cilvēka kauli pakāpeniski kļūst trausli, bet, lietojot cietu ūdeni, tas var atstāt negatīvas sekas uz cilvēka veselību, tā sāļi nogulsnējas dažādos cilvēka orgānos, tādēļ ieteikums, pirms ūdens lietošanas, to izvārīt.
4. Daugavpils pilsētas mikrorajonos ūdens kopējā cietība apmēram ir vienāda, tā ir robežās no 1,3 līdz 1,6 mmol/l, tas nozīmē, ka ūdens no krāna ir mīksts ūdens.
5. Ūdenim no pudelēm kopējā cietība krasi atšķiras, piemēram, negāzētam dzeramajam ūdenim „EVEREST” kopējā cietība ir vismazākā, tā ir 1,17 mmol/l, taču negāzētam dzeramajam ūdenim „RIMI” ir vislielākā ūdens cietība, tā ir 3,48 mmol/l. Tas varētu būt atkarīgs no ūdens sastāva, kas nebija norādīta uz etiķetes.
6. Hipotēze tiek daļēji apstiprināta, jo negāzētiem dzeramajiem ūdeņiem no pudelēm tika iegūta dažāda kopējā cietība, tādēļ sanāca, ka negāzētam dzeramajam ūdenim „EVEREST” kopējā cietība ir mazāka nekā ūdenim no Daugavpils pilsētas mikrorajoniem, bet negāzētam dzeramajam ūdenim „RIMI” kopējā cietība ir lielāka nekā ūdenim no Daugavpils pilsētas mikrorajoniem.
…
