Dzeramā ūdens lietošanas paradumi J.Čakstes ... / ID: 736309

4,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:736309

Автор: Liene Upīte (26)

Оценка:

Опубликованно: 12.04.2025.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 7 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2016–2020 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Anotācija	2
	Saturs	3
	Ievads	4
1.	Dzeramo ūdens veidu ķīmiskais sastāvs.	5
2.	Dzeramā ūdens iegūšanas veidi.	6
3.	Dzeramā ūdens nepieciešamība cilvēkam.	7
3.1	Dzeramā ūdens ietekme uz ķermeni.	7
3.2	Ūdens nozīme katrā vecumā.	7
3.3	Sekas, ja ūdeni neuzņem pietiekošā daudzumā.	8
4.	Dzeramā ūdens ražošana.	9
	Secinājumi	10
	Literatūras un informāciju avotu saraksts	11
	Pielikums	12

Фрагмент работы

Dzeramo ūdens veidu ķīmiskais sastāvs.
Kā jau sākumskolā mācīts ūdens sastāv no 2 ķīmiskiem elementiem - skābekļa un ūdeņraža. Akas ūdens ķīmiskais sastāvs ievērojami atšķiras. Pēc aktīvās reakcijas tas praktiski ir neitrāls – pH 6,8–7,3. Joni (HCO3-) nosaka ūdens karbonātu jeb pārejošo cietību. Vārīšanas procesā šie joni sadalās, atbrīvojot ogļskābo gāzi (CO2). Ūdenī paliek joni, kuri veido nekarbonātu jeb paliekošo cietību, tie ir sulfāti, hlorīdi, nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un citi. Tomēr daļa no ūdenī esošā kalcija un dzelzs izgulsnējas. Mūsu aku ūdeņos tā saturs svārstās robežās no 0,14 līdz 3,00 mg/l. Katrā vietā avota ūdenim ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Piemēram, vara saturs nevienā paraugā nepārsniedza ES normu. Arī mangāns tikai viena avota ūdenī trīskārtīgi pārsniedza ES normu, bet cinkam tas bija divos gadījumos. …

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −6,98 €