Zemes iedzīvotāju straujais pieaugums prasa krasi palielināt ne tikai pārtikas resursus, bet arī nodrošinājumu ar ūdens resursiem. Pasaules dabas
fonds, balstoties uz saviem pētījumiem brīdina, ka cilvēcei radīsies problēmas pat ar dzeramo ūdeni. Cik reāls ir šis drauds?
Mūsu planētu drīzāk vajadzētu saukt par Okeānu nevis Zemi, jo ¾ tās klāj ūdens. Cilvēces rīcībā esošie ūdens krājumi ir milzīgi – 1404860 X 103 km3. No kopējā ūdens daudzuma, kas radies planētas veidošanās procesā, 95 % ir saistīti un tikai 5 % pazemes ūdeņu, virszemes ūdeņu: ezeru un upju ir pieejami izmantošanai un daļa no tiem atrodas nepārtrauktā apritē – iztvaiko, kondensējas un lietus veidā nonāk atpakaļ upju baseinos, ezeros, jūrās.
Jāņem vērā, ka virszemes ūdeņi ir ciešā saistībā ar pazemes ūdeņu krājumiem. Cilvēks ar savām vajadzībām pēc ūdens un savu saimniecisko darbību atrodas šinī aprites ciklā un izmanto to dzeršanai, pārtikas produktu ieguvei, kā arī citās tehnoloģijās un tā rezultātā piesārņo ūdeni un attīra. Pasaulē mājsaimniecības, rekreācijas un ražošanas vajadzībām izlieto 565 km3 gadā, bet ar pārtikas produktu ieguvi saistītai apūdeņošanai vēl 3300 km3 gadā jeb kopā ~ 4000 km3 gadā. Jau šodien saldūdens, kuru izmanto dzeršanai un pārtikā ir pati nopietnākā cilvēces problēma. Šī apstākļa dēļ izmantotie ūdeņi ir speciāli attīrāmi.
Globālās aprites rezultātā ūdens tvaiki atmosfērā kondensējas un atgriežas uz zemes 32 reizes gadā ar vidējo aprites ilgumu 11,4 dienas. Pašreiz pārtikā izmantojamais ūdens daudzums jau sastāda 44 % no pieejamā ūdens daudzuma.
Prognozētais iedzīvotāju pieaugums izraisītu jaunu ūdens patēriņa divkāršošanu apmēram 30-40 gadu laikā. Situācija, kad cilvēces vajadzībām tiek izmantoti 88% no globālajā apritē esošā ūdens daudzuma praktiski nav iespējama, jo ūdens krājumu ir tik cik veidojušies Zemes formēšanās procesā. Kļūst skaidrs, ka aktualizējas jautājums par ūdeņu apsaimniekošanu. Līdz ar to pastāv dilēma – vai cilvēcei draud ūdens bads?
Pareizi organizējot esošo ūdens krājumu apsaimniekošanu un taupīgi izmantojot to, nekāda katastrofa tuvākajā pārskatāmajā periodā nedraud.
Latvija ir bagāta gan ar pazemes, gan ar virszemes ūdeņiem. Latvijā cilvēka patēriņam izmantojamais ūdens daudzums ir ap 20 % no izmantojamā ūdens resursa. Ūdens resursu pārvaldi Latvijā realizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.…