Paralēli dažādiem mūzikas žanriem 20. gados blakus estrādes dziesmām un dejām parādījās arī pirmie mēģinājumi džeza mūzikas jomā.
Toreiz pilnīgi jaunais džezs izraisīja asas diskusijas un strīdus. To galvenais iemesls bija “komerciāla džeza” izplatīšanās ,kurš aizēnoja džeza pamat veidu. Džeza saknes meklējams amerikāņu nēģeru folklorā. Vergu laikos nēģeri pauda savas jūtas un domas dziesmās. Par kurām pazīstamais nēģeru atbrīvošanās kustības vadonis Martins Luters Kings rakstīja: “Džezs runā par dzīvi. Blūzs stāsta par dzīves grūtībām. Cilvēks ņem nežēlīgo dzīves īstenību un pārvērš mūzikā, lai ar jaunām cerībām vai pat ar uzvarētāja jūtām raudzītos uz bēdām. Tā ir pārvēršanās un uzvaras mūzika. Laikmetīgais džezs turpināja šo tradīciju. Ja dzīvē nav ne prieka, ne jēgas, tad mūziķis to veido no skaņām, kas plūst no viņa instrumenta. Šī mūzika vairoja mūsu spēkus nēģeru atbrīvošanās kustībā ASV. Tā stiprināja mūs ar saviem varenajiem ritmiem, kad mūsu griba sāka izsīkt. Ar savām bagātajām harmonijām tā mierināja mūs, kad sākām zaudēt spēkus.”
Taču nēģeru džeza īpatnējais skanējums – tā savdabīgā, sinkopētā ritmika, emocionāli bagātā melodika un instrumentu neparastie tembri jau sen sāka ietekmēt amerikāņu estrādes mūziku (un dejas), kas sagādāja tās organizētājiem lielu peļņu. Tādējādi izskaidrojams nosaukums “komerciālais džezs”.
Padomju klausītāju pirmā iepazīšanās ar džezu notika 1926.gadā, kad vairākas pilsētas uzstājās amerikāņu nēģeru ansamblis “Jazz Kings” un pēc tam nēģeru operetes trupa “Šokolādes zēni”.
…
