Džezs ir tipiska afroamerikāņu mūzika, kas veidojusies no blūza (Blues) un spiričuela (Spiritual).
Vārds jazz, kas cēlies no angļu valodas, nenozīmē tikai džeza mūziku. Tā paralēlās nozīmes ir muldēšana un mīlēšanās. Tomēr visbiežāk džezs tiek lietots, lai apzīmētu mūzikas žanru ar specifiskiem, kaislīgiem, karstasinīgiem ritmiem un improvizāciju.
Džezs ir improvizācija. Improvizācija uz skatuves un publika rada atmosfēru, kas pašu laiku aiznes kustībā.
Džezs ir radies 20. gs. sākumā. Atrodoties visu laiku kustībā, tas ir izplatījies visā pasaulē. Savā kustībā un ritmos džezs ir mainījies līdz mūsdienām. Zem tā ir izveidojušies vairāki dažādi stili, kas ir atšķirīgi ar savu saturu, raksturu, izmantojamiem instrumentiem, radot vienreizēju skaņu gammu.Džeza rašanās pamatelementi
Amerikāņu populārās mūzikas virziens džezs ir afroamerikāņu mūzikas tradīcijas. Ir vairāki mūzikas virzieni, kas likušo šo pamatu:
Gospeļi. 19. gs. beigās himnas savās baznīcās uzsāka dziedāt arī melnādainie. Tieši tajās šo garīgo mūziku sāka pavadīt arī mūzikas instrumenti. Ar laiku melnādaino gospeļu dziedājumu atskaņoja nevis koris, bet solists vokālā kvarteta un klavieru pavadījumā. No tā laika gospeļus varēja dzirdēt arī ārpus baznīcas. …
