Dzimtsarakstu nodaļas darbība un tās tiesiskais regulējums Latvijā

Kādu brīdi reģistrējot bērna dzimšanu tika izsniegti divi dokumenti – dzimšanas apliecība un dzimšanas zīme, bet tagad likumprojektā paredzēts, ka turpmāk šāda dzimšanas zīme vairs netiks izsniegta, jo tai nav praktiska pielietojuma.
Neskatoties un Latvijas demokrātisko attīstības ceļu, valstī vēl joprojām pastāv minoritāšu grupas, kas tiek pakļautas diskriminācijai un neiecietībai ne tikai no pilsoņu, bet arī no valsts iestāžu puses. Viena no šādām minoritāšu grupām neapšaubāmi ir homoseksuālisti – lezbietes un geji, kuriem ir liegtas arī tiesības būt tikpat vienlīdzīgiem likuma priekšā kā viņu heteroseksuālajiem līdzpilsoņiem. Šāda situācija neatbilst demokrātiskas valsts idejai un vispāratzītajām cilvēktiesību normām.
Jāatzīst, ka šīs situācijas pamatā ir informācijas trūkums. Lezbiešu un geju tiesības pasaulē ir diezgan jauns cilvēktiesību aspekts. Latvijai, kas tikai nesen atbrīvojās no totalitārā komunistiskā režīma un atgriezās brīvu un demokrātisku valstu saimē, šis jautājums ir pilnīgi svešs un nepazīstams. Kaut arī Latvija ir valsts ar bagātām minoritāšu tradīcijām, tai praktiski nav pieredzes un pamatojuma, lai risinātu lezbiešu un geju kopienas problēmas.
Zināmā mērā arī šo minoritāšu esamība ir problēma dzimtsarakstu nodaļu darbībā, jo arī šie cilvēki vēlas noslēgt likumīgu laulību un adoptēt bērnus.

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Attīstīt dzimtsarakstu sistēmas infrastruktūru un pakalpojumus:
– izstrādāt civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju;
– izveidot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas IS.
2. Pilnveidot valsts reģistru izmantošanas iespējas:
– veikt pētījumu par kustamo lietu un ar tām saistīto tiesību reģistrācijas papildu pielietojuma iespējām.


…