Dzimumu līdztiesības politikas īstenošana valsts pārvaldē

„Dzimums tiek izprasts kā cilvēku bioloģiska pazīme, gan kā sociāla, no sabiedrības uzskatiem, attieksmēm un uzvedības normām izrietoša parādība. Dzimums gan bioloģiskajā nozīmē, gan kā sociāli veidota parādība ir nozīmīgs faktors, analizējot dzimumu nelīdztiesības cēloņus un izpausmes. Lietojot terminu „dzimums” politikas analīzes kontekstā, ir būtiski noskaidrot, kurā izpratnē tas tiek lietots. Šīs tēmas kontekstā būtiskākais ir dzimums kā sociāli veidota parādība, norādot uz atšķirībām starp sievieti un vīrieti, kurām nav bioloģiskas izcelsmes, bet kuras ir dažādu pieņēmumu, stereotipu un atšķirīgu sociālo prasību rezultāts.”1
„Dzimumu līdztiesība ir situācija, kad vīrieša un sievietes loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējām. Vīrieša un sievietes ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de jure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību.”2
„De jure dzimumu līdztiesība ir formāla, legāla līdztiesība. Dzimumu līdztiesība ir garantēta valsts likumdošanā.”3
„De facto dzimumu līdztiesība ir reāla līdztiesība. Neskatoties uz likumu normu esamību vai neesamību, vīrieša un sievietes līdztiesība izpaužas reālās dzīves situācijās. Ne vienam, ne otram dzimumam nav sistemātisku ierobežojumu (nevienlīdzīgo iespēju, nevienlīdzīgo pienākumu, nevienlīdzīgo dzīves situāciju vai statusu) de jure līdztiesības īstenošanai.”4…