Dzimumu sociālā nevienlīdzība Latvijā

Dzimumu sociālā nevienlīdzība ir sociālās diferenciācijas rezultātā dažādi indivīdi, sociālās grupas vai slāņi ieņem dažādas pozīcijas sabiedrības hierarhijā. Tāpēc tiem ir atšķirīgas dzīves iespējas un atšķirīgs savu vajadzību apmierināšanas līmenis. (Zepa B., Zobena A., „Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca”, Rīga, 1997)
Manuprāt, dzimumu nevienlīdzība Latvijā pastāv visos līmeņos, sākot jau ar ģimeni. Visvairāk tā izplatīta darba tiesībās. Sievietes par līdzvērtīgu darbu saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Sievietes Latvijā saņem vidēji par piektdaļu mazāku algu nekā vīrieši, tikai 13% invalīdu darbspējīgā vecumā ir atraduši darbu, vairāk nekā 20% no kopējā bezdarbnieku skaita ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem – šie ir tikai daži fakti, kas atklājas, analizējot situāciju Latvijas darba tirgū. (ES līdzekļi vienādām darba iespējām /“Latvijas Avīze” 2004. gada 30. marts/ )
Runājot par dzimumu līdztiesību, sabiedrības pirmā reakcija ir novērsties. Varbūt mēs nemaz negribam, lai Latvijā būtu līdztiesība? Reklāmas tendētas tā, ka sievietei ir jābūt mājsaimniecei, bet vīrietis, lai tikai tur būtu (sabiedrības izveidojies stereotips). Dzimumu nevienlīdzība – sabiedrība izliekas, ka tādas nav, jo tā taču ir vieglāk. Tomēr Latvijā tāda pastāv un tā sakar ikvienu.…