Bet arī mūsdienās jau šī pati iezīme parādās latviešu tautai, jo daudz mūsdienu latviešu nespēj izklaidēties bez kāda grādīgāka dzēriena. Tas jau patiesībā ir bijis visos laikos latviešu tautai raksturīgs. Vēl parādās tāda latviešu tautas iezīme, ka viņi spēj saņemties un nenokārt galvu. Parādās jau izmisuma brīži, bet vienalga latvietis spēj pacelt galvu un cīnīties līdz galam. Tas parādās Janalfreda raksturā, jo romānā ir rādīts, ka viņam ik pa laikam nākas vilties dzīvē, bet kāds iekšējs spēks palīdz viņam tomēr cīnīties līdz galam. Piemēram, Janalfredam īpaši neiet ar sievietēm, viņš nevar tā īsti iekarot nevienas sirdi. Tas varbūt gluži nav nopietns iemesls, bet viņam tas tomēr rada vilšanās sajūtu dzīvē. Man patika, ka arī kāds mīlas stāsts parādījās. Starp Skaidrīti un Ego abpusējās simpātijas jau bija parādījušās pirms bēgļu gaitām. Viņi abi satiekas, runā par to, ka gaidīs viens otru Zviedrijā un vienmēr būs kopā. Šis mīlas stāsts, manuprāt, padara šo romānu gaišāku. Savādāk visu laiku jālasa par to, kā viņi bēga, cīnījās par izdzīvošanu un savu dzīvību. Kopumā šis romāns ir interesants, jo var iepazīties ar latviešu bēgļiem, kā viņi dzīvoja savās bēgļu gaitās, bet grūti lasāms.
…