Tātad, mūsu pētījuma nosaukums ir “Dzīves vides maiņas ietekme uz studentiem”. Pētījuma sākumā tika nodefinēta Problēma: “Dzīves vides maiņa dažādi ietekmē katru cilvēku. Citi jaunajā vidē adoptējas ātrāk, citi – lēnāk. Uzsākot studijas, daudziem nākas pārcelties uz dzīvi kopmītnēs, taču daudzi studenti ar to nav īsti apmierināti. Piemērām ar dzīves apstākļiem, istabas biedriem, sanitārajiem apstākļiem u.t.t. Taču attieksmi pret šīm lietām nosaka mūsu pašu raksturs, uzskati, audzināšana, kā arī iepriekšējie dzīves apstākļi”. Mūsuprāt, ar šīm lietām saskaras ikviens students, kam studiju laikā ir jādzīvo kopmītnēs un mūsu Mērķis ir: “Noskaidrot, ar kādām problēmām saskaras studenti, pārceļoties uz dzīvi kopmītnēs, kā tās viņus iespaido un kā viņi mēģina tās atrisināt”.
Kā sociālās pirminformācijas iegūšanas metodi mēs izvēlējāmies aptauju, bet kā instrumentāriju Anketu. Tātad, tika izveidota anketa, kas iekļauj 21 jautājumu par dažādām tēmām, kas palīdzēs mums veikt šo pētījumu. Lai veiktu anketēšanu tika izveidota izlase no 1. kursa studentiem, jo faktiski vides maiņas problēmas ir aktuālās tieši 1. kursā, kad viņu adoptācija notiek lēni. Tiešajā individuālajā anketēšanā tika aptaujāti 30 studenti, kas dzīvo studiju laikā kopmītnēs.
Pirms anketēšanas rezultātu apkopošanas mēs rūpīgāk iepazināmies ar pētījuma teorētisko pamatu – socializācijas teoriju, sociālās mobilitātes teoriju, sociālās struktūras teoriju, kā arī teoriju par sociālām grupām. Apkopojot informāciju mēs pārliecinājāmies par socioloģijas teoriju pareizību un rezultāti nebija pārsteidzoši.
Cilvēka dzīve ir nepārtrauktā pielāgošanās apstākļiem, jaunu lomu apgūšana, iesaistīšanās jaunās attiecībās. Socializēšanās nenoslēdzas, kad indivīds kļūst pieaudzis. Tikai agrīno, jeb primāro socializēšanos tad pilnīgi nomaina sekundārā socializēšanas, kas sākusies jau agrāk un turpinās visu mūžu.…
