Darvina evolūcijas mācība mūsdienās tiek saukta par sintētisko evolūcijas teoriju. Principiālākā tās atziņa ir, ka dzīvās dabas evolūcija no visvienkāršākajām dzīvības formām līdz viskomplicētākajām ir dabisku faktoru (mainības, iedzimtības, izlases) darbības rezultāts.
Visu laiku, kopš tā brīža, kad parādījās daudzšūnu organismi ar cietiem skeletiem vai gliemežvākiem, sauc par fanerozoju („redzamās dzīvības laikmets”), bet pirms tam bija protozojs „apslēptās dzīvības laikmets”.
Evolūcija notika arī molekulārajā un subcelulārajā līmenī.
Organismu molekulu struktūras nevis saglabājas no paaudzes uz paaudzi, bet gan nepārtraukti atveidojās no jauna.
Bioloģiskais substrāts un bioķīmiskie pamatprocesi visos organismos ir līdzīgi.
Par kopīgu izcelšanos liecina arī tas, ka ģenētiskais kods visiem organismiem ir vienāds. Ikviens mūsdienu gēns ir pirms miljardiem gadu eksistējošu gēnu kopija. Ģenētiskais ieraksts dod vistiešāko liecību par organiskās pasaules pagātni. Molekulārā hronika ir ierakstīta mūsu galveno bipolimēru struktūrā.
Dzīvajā dabā visos organizācijas līmeņos valda likumsakarīga pēctecība.
Biosfēra ir miljardiem gadu gaitā veidojusies kā iekšēji vienota sistēma.
Dzīvības izcelšanās koncepcijas:
1.kreacionisma koncepcija –dzīvību ir radījis Dievs, tā nevarēja izcelties dabiskā likumsakarīgā ceļā. Šīs koncepcijas pamatojums tika meklēts Bībelē.
2.spontānā dzīvības radīšanas koncepcija- dzīvais rodas no nedzīvā, organiskais no neorganiskā, ir kaut kāds spēks, kas jau ir ielikts kādās vielas daļiņās. Dzīvais rodas pašradīšanās ceļā.
3.stacionārā stāvokļa koncepcija- dzīvība ir eksistējusi vienmēr.
4.panspermijas koncepcija- dzīvība nāk no kosmosa.
5.dzīvība ir radusies fizikas un ķīmijas likumiem pakļautā procesā.
Pirms 4,6miljardiem gadu izveidojās mūsu planēta no Saules sistēmas miglāja. Vispirms tā bija auksta, bet sabrūkot radioaktīvajiem elementiem, Zeme sakarsa, tajā izdalījās reducējošās gāzes (N, NH3, CO2, CH4, H2S)- un ūdens tvaiki. Pēc pusmiljarda gadu uz Zemes noformējās okeāni un sauszeme. Okeāni bagātinājās ar izšķīdušajiem zemes minerāliem, atmosfēras gāzēm, meteorītu un komētu atnestajām vielām, starp kurām bija arī organiskās vielas. No neorganiskajām vielām tika sintezētas organiskās vielas. Šo laika posmu dēvē par ķīmiskās evolūcijas posmu. Tas ilga ~milj.gadu.
Ķīmisko evolūciju var parādīt ar sekojošu vienkāršotu shēmu: atomi→vienkārši savienojumi→vienkārši bioorganiskie savienojumi→makromolekulas→organizētas sistēmas.
1924.gadā krievu zinātnieks Oparins izteica savas idejas par dzīvības izcelšanos uz Zemes. Neatkarīgi no viņa arī angļu zinātnieks Holdeins izteica līdzīgas idejas par dzīvības rašanos ķīmiskās revolūcijas rezultātā.…
