Dzīvības un nāves jēdziens senlatviešu kultūrā

Secinājumi
1) Kā senās dienās, tā mūsdienās visu ietekmē ticība augstāk esošajiem spēkiem, kas ļāva dzīvot mierīgi un nebaidīties no nonākšanas ellē.
2) Senlatviešu kultūra bija ļoti bagāta ar dažādām dievībām, kā arī dzīves laikā notiekoši godi bija ļoti atbildīgs process, kuru uztvēra nopietni.
3) Daudzas tradīcijas ir saglabājušās arī mūsdienās, kā piemēram, ticība dažādiem dieviem, kā arī godu jeb svētku svinēšana. Arī atsevišķus rituālus no šiem godiem veic pat mūsdienās.
4) Būtiski bija dzīvot saskaņā ar dabu un dieviem. Nevarēja būt ļauns prāts uz cilvēkiem, citādāk tas izjauca visu dabisko cilvēka un dabas mijiedarbību.
5) Tikumīga, čakla un labestīga dzīve bija galvenie priekšnoteikumi, lai nonākot aizsaulē, nonāktu tieši debesīs.
6) Dievs bija visaugstākais no visiem dieviem, ko pielūdza. Tas simbolizēja tiekšanos pie viņa, uz debesīm.
7) Tauta ir tik bagāta, cik bagātas ir tās tradīcijas.
8) Dzīvība un nāve senlatviešu mitoloģijā bija vienlīdz svarīga, nopietni gatavojās gan dzimšanai, gan aiziešanai. To pierāda daudzie rituāli, kā arī fakts, ka šie godi notiek vairāk nekā vienu dienu.
9) Senlatvieši no nāves nebaidījās, jo neuzskatīja to par izzušanu.
10) Ticība dieviem spēja samierināties un saprast dzīvības un nāves jēgu dzīvē.
…