Dažādu priekšmetu, telpu vai tiesību lietošanas iespēju nodrošina ne tikai to iegāde īpašumā. Ja priekšmets, telpa vai tiesība vajadzīga tikai uz laiku, tad izdevīgāk ir noslēgt īres vai nomas līgumu.
Šajā kursa darbā tiks apskatīts dzīvojamās telpas īres līgums.
Ar terminu “līgums” jāsaprot juridisks fakts, kā divpusējs vai daudzpusējs darījums, kā divu vai vairāku personu vienošanās. Līgums ir līgumslēdzēju pušu gribas izpausmju kopsavilkums, tā ir juridiska darbība, kas vērsta uz tās dalībnieku tiesisko attiecību izveidošanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
Ar terminu “līgums” apzīmē arī to saistību tiesisko attiecību, kas rodas līguma noslēgšanas rezultātā, t.i., līgumattiecības, kuru saturs ir līguma dalībnieku savstarpējās tiesības un pienākumi.
Katra saistību līguma būtību raksturo vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses - vienpusējs līgums, vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm – divpusējs līgums.
Šī kursa darba tēma tika izvēlēta tāpēc, ka arvien vairāk cilvēku mūsdienās īrē dzīvokļus, nevis pērk, jo nav pietiekošu naudas līdzekļu. Līdz ar dzīvojamo telpu īri rodas daudz jautājumu un problēmu, jo īrnieks un izīrētājs nenoslēdz attiecīgu līgumu, bet sarunā visu mutiski. Šī iemesla dēļ rodas dažādi strīdi un pārpratumi starp abām personām.
Kursa darba tēmas apjoms ļauj sniegt vispārēju pārskatu par dzīvojamo telpu īres līgumu, kā arī to, kāda nozīme īres līgumā ir sastāvdaļām, gribas izteikumam un formai.…