Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas process Latvijā sākās ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pieņemšanu 1995.gada 21.jūnijā. Šis likums turpina 1991.gadā aizsākto nekustamā īpašuma privatizācijas procesu valstī, kas paredz lielākās daļas valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma pāreju privātajā īpašumā, tādējādi izveidojot jaunu un plašu īpašnieku slāni, kā arī veicinot nekustamā īpašuma tirgus attīstību.
Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" darbojas tikai nedaudz vairāk par pieciem gadiem, taču tajā jau ir izdarīti trīs grozījumi, kas visai būtiski izmainījuši dzīvojamo māju privatizācijas procesa norisi, piemēram, paredzot privatizācijas objektu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, mainot dzīvojamās mājās esošo neapdzīvojamo telpu privatizācijas kārtību u.t.t. Šie grozījumi kopumā, neapšaubāmi, ir pilnveidojuši, paātrinājuši un padarījuši elastīgāku valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesu. Taču tai pašā laikā tie ir radījuši dažos gadījumos pretrunas starp sākotnējo likumā iestrādāto dzīvojamo māju un tajās atrodošos objektu privatizācijas kārtību un starp pašlaik likumā noteikto privatizācijas kārtību, izveidojot ne tikai nesaskaņotību starp atsevišķām likuma normām, kā arī MK noteikumiem, kas detalizētāk reglamentē dzīvojamo māju privatizācijas jautājumus (piemēram, nosakot privatizācijas objektu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet neatrisinot jautājumus par tiesas kompetenci strīdu risināšanā, kas radušies par šiem jautājumiem utt. )
Šajā darbā tiks dots ieskats dzīvojamo māju privatizācijas vispārīgajos noteikumos un nosacījumos, privatizācijas objektu nodošanā īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvojamo māju un tajās esošo objektu privatizācijas kārtībā, atspoguļojot problēmas, kas saistās ar šiem jautājumiem.…
