Kādu reizi Džons F. Kenedijs rezumēja savu laiku kā “ļoti bīstamu un netīru”1. Viņš bija nācis no divu pasaules karu, lielās depresijas un atomieroču laikmeta paaudzes. Viņam patika atkārtot, ka “dzīve ir netaisna”2. Tieši tā notika ar viņu pašu- politisku iemeslu dēļ viņš tika noslepkavots. Līdz pat šim brīdim viņš ne reizi nebija nezaudēja pieklājīgas manieres, apdomību un stingru nelokāmību.
Dž. F. Kenedijs piedzima 1917. gada maija mēneša 29. dienā Bruklinas pilsētā, Masačūsetas štatā (ASV). Tirdzniecības uzņēmuma vadītāja un finansista Džozepa P. Kenedija un Rouzas Fidžeraldas Kenedijas ģimenē viņš bija otrais dēls. Viņa vecvectēvs 1850. gadā bija emigrējis no Īrijas uz Bostonu un strādāja par mucinieku.3 Viņa tēva vectēvs bija kalpojis Masačūsetas likumdošanas sistēmā un vēlēšanu resorā Bostonā. Kenedija mātes vectēvs, Džons Fransis Fidžeralds bija štata likumdevējs, Bostonas mērs un Savienoto Valstu kongresmenis. Kenedija tēvs kalpoja par vēstnieku Lielbritānijā un bija priekšsēdētājs gan Vērtspapīru biržas, gan Savienoto Valstu jūras komisijā. Tādejādi Kenedijs bija dzimis ģimenē, kas stipri vien bija orientēta uz politiku un darbu valsts labā.
Kenedijs apmeklēja Kenterberijas draudzes skolu, pabeidzot savu izglītības posmu pirms augstskolas Šoates vidusskolā. Astoņpadsmit gadu vecumāviņš iestājās Prinstonas universitātē, bet slimība piespieda viņu izstāties.1 Pēc atveseļošanās viņš devās uz Harvardas universitāti. Savu jaunības gadu laikā viņš ceļoja pa Eiropu, vērojot politisko saspīlējumu, kas noveda pie Otrā pasaules kara. Viņš vāca materiālus savam studiju programmas noslēguma darbam, kas atspoguļoja dažus viņa tēva izolacionisma uzskatus. Vēlāk viņa darbs Why England Slept kļuva par vislabāk pārdoto grāmatu.
Pēc Harvardas absolvēšanas un cum laude2 iegūstot zinātnisko grādu, Kenedijs iestājās Stenfordas universitātē. 1941. gada aprīļa mēnesī viņš brīvprātīgi pieteicās dienestam Savienoto Valstu armijā, bet fizisku iemeslu dēļ viņš tika atzīts par karadienestam nederīgu (spēlējot futbolu bija savainota mugura). 3 Mēnesi ievērojot vingrojumu režīmu, viņa mugura kļuva pietiekoši stipra, lai Jūras kara flote viņu pieņemtu.4 Viņš kļuva par inteliģentu virsnieku ar jaunākā leitnanta dienesta pakāpi Vašingtonā. Pēc Japānas uzbrukuma Pērlahārborai, viņš lūdz atļauju aktīvajam dienestam.
Kara varonis
Pēc apmācības iziešanas ar motorizēto torpēdas kuģi, Kenedijs devās uz Klusā okeāna dienvidiem karā pret japāņiem. 1943. gada matā viņš uzņēma PT kuģa komandu5. Tā paša gada augustā, kamēr Kenedijs un viņa uzticamākie komandas locekļi atradās uz PT kuģa jūrā, japāņu iznīcinātāji sašķēla viņa laivu divās daļās un nogalināja divus komandas locekļus.6 Seši pārējie vīri izdzīvoja tuvējos ūdeņos, divi tika ievainoti. Trīs stundu cīņā, Kenedijs ieguva ievainotos komandā un peldošu kuģi ar bojātu korpusu7. Kad kuģis apgāzās un nogrima, viņš deva pavēli saviem vīriem peldēt uz mazu saliņu apmēram trīs jūdžu attālumā, kamēr viņš vilka kādu vīru8. Dažas dienas vēlāk, izrādījis ārkārtīgu drosmi, līderību un izturību, Kenedijs bija sekmīgi izglābis vienu savu vīru. …
