17. gs. buržuāzija kļūst par vadošo spēku sabiedriskajās attiecībās. Šis process daudzās Eiropas valstīs ir lēns un sarežģīts, jo progresam un reformām ceļā stājās feodālās un pusfeodālās sabiedriskās attiecīgas.
Anglijā šis konflikts izraisīja buržuāzisko revolūciju ( 1642-1649), kas gala rezultātā 1688. g. beidzās ar t.s. šķiru kompromisu- vienošanos starp buržuāziju un aristokrātiju (absolūtisma piekritējiem). Par noteicošo spēku valstī kļuva buržuāzija, bet par tās ideologu- Džons Loks ( 1632-1704).
Džons Loks ir viens no ievērojamākajiem domātājiem cilvēces vēsturē. Viņa darbi ietekmēja visu turpmāko filozofijas, pedagoģijas, tiesību un citu zinātņu attīstību. Dž. Loks ir uzskatāms par Anglijas Apgaismības laikmeta progresīvo pedagoģisko ideju paudēju.
Dž. Loks ir dzimis 1632. gadā Dienvidrietumanglijā jurista ģimenē. Bērnībā viņu stipri ietekmē Anglijas buržuāziskās revolūcijas un pilsoņu karu notikumi. Viņa tēvs ir aktīvs Stjuartu absolūtisma- neierobežotas karaļa varas- pretinieks.
Dž. Loks studē Oksfordas Universitātē humanitārās zinātnes, medicīnu, piedalās fiziķa R. Boila eksperimentos. Pēc universitātes beigšanas Loks tajā māca sengrieķu valodu un retoriku. Tronī atgriežoties Stjuartiem, Loks pieņem parlamenta opozīcijas vadoņa lorda Ešlija priekšlikumu kļūt par viņa mājas ārstu, sekretāru, faktiski- padomdevēju, bērnu un mazbērnu audzinātāju. Opozīcijas spēkiem uzvarot, Ešlijs ieņem augstus amatus un iesaista administratīvā darbā arī Loku. Kad varu atgūst karaļa piekritēji, Lokam nākas vairākkārt emigrēt. Viņš ilgstoši uzturas Francijā un Holandē un tikai 1688.gadā atgriežas Anglijā. Loks atkal ieņem augstus amatus tirdzniecības un koloniju resoros, sagatavo publicēšanai teorētiskos darbus, kurus ir sarakstījis jau agrāk. Loks mirst 1704.gadā. …
