1. NAUDAS PROCENTU LIKME
Ja Fransuā Kenē izveidoja pirmo mikroekonomikas modeli un meklēja kopsakarības, tad Džons Meinards Keinss radīja izpratni par kopsakarībām. Keinss šajā modelī veido vienotu tirgu ar pieprasījumu un piedāvājumu šajā tirgū. Viņaprāt, nepastāv atdalīti tirgi. Tirgus ir vienots; pastāv kopējs pieprasījums vienotam tirgum.
Autors ir pētījis patēriņu un to, no kā tas ir atkarīgs. Keinss to pēta statiski, t. i., īstermiņā. Viņš apgalvo, ka motivāciju patērēt izraisa objektīvi un subjektīvi cēloņi. Keinsa izstrādātais psiholoģiskais likums skan tā- ja aug ienākumi, tad cilvēkiem raksturīgi palielināt patēriņu, bet patēriņš nepieaug par to pašu procentu, kā ienākumi, kā rezultātā rodas ietaupījumi.
Arī citi ekonomisti ir pētījuši naudu un tās lomu ekonomikā. Viens no tiem bija arī Viljams Petijs. „Viņš tēlaini izteicās par naudas lomu saimniecībā: nauda, viņa izpratnē, bija tauki. Katram organismam tauki bija nepieciešami, bet pārāk liels to daudzums bija slimība.” Nauda „paātrināja valstī notiekošās darbības, un tās varā bija padarīt dzīvi skaistāku”. (2. gr., 45. lpp.) Taču Dž. M. Keinss naudas nozīmi interpretēja savādāk.
Keinss uzdod un pats mēģina atbildēt uz dažādiem ekonomiskiem jautājumiem, kā, „kur rodams naudas specifiskums, kas to atšķir no citiem aktīviem; vai tikai naudai ir procentu likme, un, kas būtu noticis ekonomikā, kurā nav naudas?” (3. gr., 658. lpp.) Slavenais ekonomists saprot, ka ir ļoti svarīgi zināt atbildes uz šiem jautājumiem, citādāk viņa teorija šķitīs nesaprotama. Manuprāt, lai izprastu ekonomiku vispār, uz šiem jautājumiem jāprot atbildēt ikvienam. Šādi jautājumi ekonomikā ir pamatā. Dž. M. Keinss pats arī atbild uz šiem jautājumiem. Procentu likme viņa skaidrojumā ir procentu paaugstinājums naudas summai vai par piegādātās preces vērtību, ko mēs piegādājam tūlīt vai arī noslēdzam līgumu uz kādu konkrētu datumu.
…
