Džoto di Bondone

Secinājumi
Džoto ietekme uz Itālijas 14. gadsimta mākslu bija ļoti liela. Pēc Džoto vairs nebija iespējams atgriezties pie viduslaiku mākslas formām. Džoto bija aizsteidzies priekšā savam laikam, un daudz kas viņa daiļradē palika laikabiedriem nesaprotams. Savos darbos Džoto brīžiem sasniedz tik spēcīgu dramatisku sasprindzinājumu un tādu psiholoģisko dziļumu, kas ļauj viņu uzskatīt par lielo renesanses meistaru priekšteci.
Džoto sevi pierādījis ne vien kā izcilu mākslinieku, bet arī kā arhitektu un skulptoru. Džoto tika atzīts par pirmo mākslas ģēniju itāļu Renesansē.
Visslavenākie Džoto darbi ir sienas gleznojumi – freskas, kas tā nosauktas tāpēc, ka tiek gleznotas uz svaiga apmetuma, kamēr tas vēl nav nožuvis. Šis mākslas veids ir pateicīgs ar to, ka gadiem ritot freskas ļoti labi saglabā kvalitāti.
Džoto ir mēģinājis ieviest arī pareizu perspektīvas attēlojumu, tomēr tas vēl ir tikai pirmais solis šajā virzienā. Džoto di Bondone savās gleznās priekšmetus padarīja reālistiskus pasaulīgus, pilnīgus un reālus.
Džoto pilnīgi atmetis Bizantijas mākslai tipisko stilizāciju, gotikai raksturīgo figūru stāju uz pirkstgaliem un pievērsās stabilitātes un materialitātes principu apguvei.
Manuprāt, Džoto di Bondone ir viens no tiem māksliniekiem, kas ir tik unikāls, ka ar viņu ir iespējams skatīt atsevišķu, nozīmīgu mākslas vēstures lappusi. Viņa darbi ir iespaidīgi sienu gleznojumi, kuri nevar atstāt vienaldzīgu nevienu.
…