Pirms vairākiem gadiem, kad aizsākās pirmās runas par elektronisko parakstu, lielākajai daļai nebija pat nojausmas, kas tas tāds ir, bet nu jau vairāk nekā gads ir pagājis, kad elektroniskais paraksts ir pieejams ikvienam interesentam. Pats jēdziens jau izsaka to, kas zem tā ir – tas ir paraksts. Paraksts, kas ir speciāli izveidots priekš elektroniskiem dokumentiem. Tā kā pašlaik daudzās valsts iestādes notiek pāreja no papīra veidā iesniedzamajiem dokumentiem un elektroniskajiem dokumentiem, tad ir nepieciešams izveidot iespēju apliecināt, ka dokumenta autors tiešām ir tas pats cilvēks, kas uzdodas par dokumenta sastādītāju un ir nepieciešams pārbaudīt vai šo dokumentu tieši šādā formā ir iesniedzis tas cilvēks, kurš par to uzdodas.
Daudzās valstīs elektroniskais paraksts nav jaunums. Igaunijā un Ziemeļvalstīs tas darbojas, pie tam, manuprāt, ļoti veiksmīgi. Taču Latvijā vēl ir garš ceļš ejams līdz tas būs ikdienišķs, un ne visās valsts iestādēs, un ne tikai valsts iestādēs, pašreiz pastāv tāda iespēja pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, bet tā kā Latvijas Republikas likumdošanu šajā jomā var uzskatīt par sakārtotu, tad, manuprāt, darbs, kas notiek sakarā ar elektroniskā paraksta izveidošanu un ieviešanu, var tikt uzskatīts par veiksmīgu un iesāktais ceļš par pareizu.
Elektroniskā paraksta definīcijas
Elektroniskajam parakstam var atrast vairākas definīcijas, bet pēc savas būtības tās visas nozīmē vienu un to pašu:
Elektroniskais paraksts ir matemātiskas funkcijas darbības rezultāts, kuras var veikt tikai zinot noteiktu atslēgu. Šī paraksta autentiskumu var pārbaudīt zinot citu – saistīto atslēgu;…
