Tieši atšķirības padara mūs, cilvēkus, interesantus. Krāsas dabā, krāsas telpās un cilvēku sejās padara mūsu zemi bagātāku un dzīvi — interesantāku. Ko jūs, piemēram, zināt par ebrejiem, par viņu tradīcijām, ģimeni? Par to, kā viņi precas, mīlējās, kāda ir sievietes loma ebreju ģimenēs?
Taču ebreji mīlējās ne tikai tāpēc, lai radītu bērnus. Pat ebreju reliģiskajos rakstos uzsvērts, ka mīlēšanās ir prieks un sagādā baudu. Šabata laikā mīlēšanās ir pats svarīgākais, kas sievai un vīram ir jādara. Ebreju svētajos rakstos Talmudā ir rakstīts, ka laulātajiem, kas mīlējās šabatā, Dievs divkāršo savu svētību. Pat izteikti reliģiozi noskaņotiem ebrejiem ne tikai nav aizspriedumu pret seksu, bet tas tiek uzskatīts par dabas dāvanu.
Līdz ar to vēlējos noskaidrot, kā tad notiek ebreju laulības? Ar kādiem noteikumiem viņi stājas laulībā? Par cik viņu laulība ir svēta lieta, tad vēlējos noskaidrot arī to, kas notiek, ja kāda puse šos noteikumus pārkāpj.
Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz kā etniska identitāte, bet kā no izraēļiem cēlušies jūdaisma piekritēji.
Semītu izcelsmes klejojošu lopkopju cilti – ebrejus vai senebrejus (Hebrews), kas ieradušies Kanānā (mūsdienu Palestīnā) no Mezopotāmijas vai Sinajas pussalas (par to zinātnieki vēl diskutē) apmēram 2. gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā, tiek uzskatīti par mūsdienu Izraēlas pamatnāciju. Daži vēsturnieki uzskata, ka senebreji, pirms to ierašanās Kanānā, bijuši viena no klejotāju ciltīm – aramiešiem, amorītiem vai hetiem, vai kāds no to atzariem. Citi uzskata, ka vārdam ebreji vispār nav etniska nozīme – tā saukušās visas Vidējo Austrumu nomadu ciltis. Par to it kā liecina arī šī termina (ebreji) etimoloģiskā nozīme – tie, kas klejo no vietas uz vietu, jeb nomadi.
Ebreji Bībeles aprakstos, pēc to apmešanās Kanānā, attēloti kā pastorāla kopiena, kas sastāvēja no vairākām radniecīgām ciltīm. Tās cīnījušās savā starpā un arī ar citām kaimiņu ciltīm par ganībām un ūdens avotiem.…
