Ēdināšanas uzņēmējdarbības ilgtspējīgas attīstības kritēriji Latvijā

1.Sabiedriskā ēdināšana Latvijā un tās ilgstspējīgas attīstības kritēriji

Sabiedriskā ēdināšana ir ienesīgs bizness visā pasaulē.
Salīdzinot ar 1995. gadu, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums bija 56,6 miljonu latu, 2001. gadā šis skaitlis bija vairāk nekā dubultojies - 124 miljoni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tirgus tomēr līdz šim nav spējis paorganizēties tā , lai izveidotu stabilu un ilgtermiņā darboties spējīgu nozares organizāciju. Katrs nozares uzņēmējs galvenokārt cīnās pats saviem spēkiem. Daļēji šo sektoru pārstāv Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).[7]
Līdz šim brīdim Latvijā nav standartizēta pat sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apzīmēšana. Nav skaidrs , kas kurā gadījumā ir restorāns, - kafejnīca vai bārs. Tas rada neērtības patērētājiem, jo nav zināms, kādu ēdienu piedāvājumu un apkalpošanu var sagaidīt. Saturs katrā var gadījumā var būt atšķirīgas un radīt vilšanos.
Kopumā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta datiem Latvijā ir reģistrēti 4195 atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumi, no tiem 2091 Rīgā.[7]
Pēdējā laikā uzņēmu skaits aug un cīņa par vietu tirgū ir arvien asāka. Vislielākā problēma sabiedriskās ēdināšanas biznesā ir kvalificēta personāla atrašana, virtuves iekārtu - lielvirtuvju iegāde, gan milzīgs ikdienas darbs , lai noturētu kvalitāti un nestāvētu uz vietas, radot, attīstot jauninājumus.

…