Eduarda Pāvula dzīve un personības raksturojums

Eduarda Pāvula vecāki Kārlis un Anna sastapa viens otru I pasaules kara laikā. Kārlis Pāvuls bija nācis no ģimenes ar trīspadsmit atvasēm, bet Eduarda māte bija krieviete, kurai latvieši nekad īsti nav bijuši pa prātam, taču sanāca apprecēties tieši ar latviešu puisi. Un tā 1929. gada 7. jūlijā nāca pasaulē Eduards Pāvuls.
Eduards Pāvuls uzauga Jūrmalā. Savu bērnību viņš par laimīgu neuzskatīja – ģimene dzīvoja nabadzībā, tēvs strādāja par ugunsdzēsēju, gāja zvejā, grūtos laikos piepelnījās Dubultu kokzāģētavā. Tiesa, tēvs Eduardam iemācīja kārtīgu strādāšanu – pat ja darbs iet lēnām, galvenais to ir nostrādāt precīzi, kārtīgi un līdz galam. Šī īpašība Eduardam Pāvulam gājusi līdzi arī teātra karjerā. Pāvula bērnību laimīgāku nedarīja viņa mātes skumjas pēc saviem radiem, no kuriem viņa bija šķirta. Vīra radi viņu nepieņēma, jo Anna taču bija krieviete. No savas mammas Eduards Pāvuls iemantojis aktiera talantu: „No kurienes man aktiera talants? Ilgi par to domāju, un tad, kad pienāca vecums, beidzot arī sapratu, no kurienes man tas talants. No krieviem! No mammas. Tur, kur latvietis ir vēss, pieklājīgs, sauss un apdomīgs, tur krievs būs emocionāls, dvēselisks un karsts.”1 Arī skolas gadi Eduardam nebija laimīgi – draugu viņam nebija. Varbūt arī tāpēc viņš īpaši par savu bērnību runāt nevēlējās.
Skolas laikā Eduardam Pāvulam nācās pārciest II pasaules karu un okupāciju. Līdz ar kara beigām viņam apritēja septiņpadsmit gadi, un viņš bija nolēmis tālāk mācīties jūrskolā. …