Edvarda Munka daiļrade, stilistika un tēlu sistēma

Secinājumi
Edvards Munka daiļradi lielā mērā raksturo viņa dzīves gājums – notikumi, lielākoties nāves, un nervozitāte, kas no tā visa izrietēja. Viņa slimīgā daba tikai papildināja talantu līdz sīkumam. Pārsteidzoši pilnā dzīve mākslinieku noveda pie gleznošanas un grafikas, un ļāva viņam kļūt zināmam arī pie mums. Radot ekspresīvos darbus, Munks izbēga no savas realitātes un sniedza mums darbus, kas parādīja, ko mākslinieks ir spējīgs izdarīt ar otas palīdzību.
Ar savdabīgi drūmo tēlu palīdzību Munks panāca to, ko citi nespēja un ievērojami ietekmēja ne tikai māksliniekus, bet arī savu tautu. Emociju, sāpju un baiļu izteikšana izrādījās pagrieziena punkts mākslinieka dzīvē un viņš piepildīja ne tikai savi ar mierinājumu, bet arī citus ar tikpat lielu atļautību izteikties skaļi par savu iekšējo pasauli, kas nebija pieņemams tā laika sabiedrībā. Munka izpausmes bija viņa lielāko baiļu atlaišana un sava veida brīvības iegūšana.
Munks savā darbībā ierindojas kā viens no spēcīgākajiem, labākajiem un ietekmīgākajiem modernistiem. Viņš sevišķi spēcīgi ietekmēja māksliniekus Skandināvijā un Vācijā (jo dzīvoja tur ilgu laiku), kur kopā ar Vinsentu van Gogu tiek uzskatīts kā galvenais ekspresionisma mākslas avots. „Tāpata kā Leonardo da Vinči studēja cilvēka anatomiju un preparēja līķus, tāpata es mēģinu preparēt dvēseles,” tādus vārdus izvēlējās teikt pats Munks, lai tikai pierādītu viņa talantu vēlreiz.


…