Bērnība un mācību gadi.
Edvards Grīgs dzimis 1843. gada 15. jūnijā lielā Norvēģijas piejūras pilsētā Bergenā. Grīga tēvs, pēc izcelšanās skots, bija britu konsuls. Grīga māte, norvēģiete, bija laba pianiste; viņa nereti sniedza koncertus Bergenā. Grīgu ģimenē valdīja dedzīga aizraušanās ar mūziku. Arī zēnā modās interese par to.
Divpadsmit gadu vecumā Grīgs uzrakstīja savu pirmo sacerējumu – variācijas par vācu tēmu klavierēm.
1858. gadā, pēc skolas beigšanas, Grīgs devās uz Leipcigu. Sākas Grīga mācību periods Leipcigas konservatorijā.
Grīga mūziķa tapšanas procesā liela nozīme bija arī Leipcigas mūzikas kultūrai, pilsētai, kurā dzīvojuši Bahs, Mendelsons, Šūmanis. Te bija intensīva koncertdzīve. Leipciga pavēra viņam milzīgu mūzikas pasauli. Tas bija spilgtu, spēcīgu, dziļu mūzikas iespaidu un apzinīgu, alkatīgu mūzikas klasikas studiju periods.
Kopenhāgenā Grīgs atrada lielisku savu darbu interpretētāju dziedātāju Ninu Hāgerupu, kura drīzumā kļuva par viņa sievu. Edvarda un Ninas Grīgu radošā sadraudzība turpinājās visus viņu kopdzīves gadus. Smalkums, artistiskums dziedātājas priekšnesumā, izpildot Grīga dziesmas un romances, bija tas augstais mākslinieciskā iemiesojuma kritērijs, kuru vienmēr ņēma vērā komponists, radot savas vokālās miniatūras.
Dzīves laikā Kopenhāgenā (1863 – 1866) Grīgs uzrakstīja daudz skaņdarbu: “Poētiskās ainas” un “Humoreskas”, sonāti klavierēm, pirmo vijoļsonāti un dziesmas. Ar katru jaunu darbu aizvien skaidrāk iezīmējās Grīga kā norvēģu komponista veidols.
Smalkajās liriskajās “Poētiskās ainās” (1863) vēl ļoti bikli izpaužas nacionālās iezīmes. Trešajam skaņdarbam pamatā esošā ritmiskā figūra bieži sastopama norvēģu tautas mūzikā; tā ir raksturīga daudzām Grīga melodijām . Melodijas skaistās un vienkāršās kontūras piektajā “ainā” atgādina dažas tautasdziesmas.
“Humoresku” (1865) sulīgajos žanra skicējumos daudz spēcīgāk skan tautas deju asie ritmi, paskarbās harmoniskās saskaņas; sastopama lidiskās skaņkārtas nokrāsa, kas raksturīga tautas mūzikai. Taču “Humoreskās” vēl jūtama Šopēna (viņa mazurku) ietekme. Šopēns bija komponists, kuru Grīgs, pēc paša atzinuma, “dievināja”.
Vienā laikā ar “Humoreskām” parādījās klaviersonāte un pirmā vijoļsonāte. Klaviersonātei piemītošais dramatisms un trauksmainība liekas nedaudz ārējs Šūmaņa romantiskas atainojums. Toties vijoļsonātei gaišais lirisms, himniskums, vijoļsonātei spilgtās krāsas atklāj Grīgam tipisko tēlu loku.
Grīga muzikāli izglītojošā un radošā darbība Kristiānijā (1866 – 1874)
1866. gada rudenī Grīgs noorganizēja Norvēģijas galvaspilsētā Kristiānijā koncertu, kas izskanēja kā atskaite par norvēģu komponistu sasniegumiem. Šī koncerta rezultātā Grīgu uzaicināja kļūt par Kristiānijas filharmonijas biedrības diriģentu.
…
