E.Gidensa strukturācijas teorijas būtība un raksturīgākie elementi

E. Gidenss savu strukturācijas teorijas aprakstu sāk ar strukturālisma pielīdzināšanu funkcionālismam. Pēc autora domām, pastāv zināmās robežšķirtnes, kas nodala funkcionālismu un strukturālismu, no vienas puses, un hermeneitiku un dažādās „interpretatīvās socioloģijas” formas, no otras puses. Neskatoties uz to, ka funkcionālismam un strukturālismam ir zināmās atšķirības, divām teorijām ir arī līdzības. Proti, tām ir tendence uz naturālistisku viedokli, un abiem piemīt tieksme uz objektīvismu.
Ir daži strukturālisma aspekti, kurus ir vērts pieminēt:
Tas ir īpaši sliecies uz bioloģijas pusi - zinātni, kas sniedz sociālajām zinātnēm vistuvāko un tām piemērotāko modeli. Bioloģiju iz­vēlējās kā paraugu, pēc kura veidot sociālo sistēmu struktūras un funkcio­nēšanas koncepcijas, kā arī analizēt evolūcijas procesus, izmantojot adap­tācijas mehānismus. To ir uzsācis O. Kon­ts (A Comte);
Tas visai naidīgi ir noskaņots pret evolucionismu un tam nav nekā ko­pīga ar bioloģiskajām analoģijām. Strukturālismā homologija starp sociā­lajām un eksaktajām zinātnēm ir vairāk kognitīvas dabas, jo abas aplūko vispārējās prāta struktūras līdzīgās īpašības;…