„Pārdodam sauli” – šis ir viens no saukļiem ar kuriem Ēģipte sevi reklamē. Par Ēģipti, manuprāt, zina visi, jo ar to saistās civilizācijas vēsture, piramīdas vienīgais no Septiņiem pasaules brīnumiem, kas šobrīd ir aplūkojams. Visvairāk Ēģipte saistās ar tūrismu, kas ir viens no lielākajiem ienākuma avotiem Ēģiptē, taču ļoti maz cilvēku zina valsts otro pusi, kāda ir Ēģiptes demogrāfiskā situācijā un saimniecība.
Tādēļ savā darbā es aplūkošu gan Ēģiptes saimniecību, gan iedzīvotāju nodarbošanos, gan tūrisma iespējas Ēģiptē, jo tā taču ir tūristu iecienītākā zeme ar daudziem kūrortiem Sarkanās jūras un Vidusjūras krastos.Ēģiptes ģeogrāfiskais raksturojums
Ēģipte ir valsts Āfrikas ZA, kuras platība ir 997 738 km2 tās galvaspilsēta ir Kaira. Ēģiptei ir jūras robeža gan ar Vidusjūru – ziemeļos, gan ar Sarkano jūru – austrumos. Savukārt tās kaimiņvalstis ir Lībija – rietumos, Sudāna – ziemeļos. Ziemeļaustrumos atrodas valstij piederošā Sīnajas pussala, kas robežojas ar Izraēlu un arī ar Gazas sektoru. No pārējās Ēģiptes pussalu nošķir Suecas līcis un Suecas kanāls, ko izraka, lai ierīkotu jūrasceļu no Sarkanās jūras uz Vidusjūru. Sīnajas pussalas Z aizņem smilšu tuksnesis, bet dienviddaļa ir kalnaina un šeit paceļas Ēģiptes augstākā virsotne – 2629 m augstais Katrīnas kalns. Vairāk nekā 90% Ēģiptes teritorijas aizņem sauss tuksnesis, kuru Nīla sadalījusi divos apgabalos. Lībijas tuksnesis ir virkne zemu smilšu un grants klāts plato1 . Šeit nav nevienas upes vai pat vissīkākās ūdensteces, un retumis nolijušais lietus ūdens notek un uzkrājas ieplakās. Tajās izveidojas īslaicīgi sāļezeri, jo ūdens iztvaiko. Austrumdaļā tuksnesis ir mazāks un kalnaināks un pie Sarkanās jūras tas apraujas klinšu malā.…