Ēģiptes valsts veidojusies Nīlas upes krastos sākot ar 7.gt.p.m.ē., kad tur sākuši dzīvot cilvēki. Attīstoties sabiedrībai, Nīlas nozīme palielinājās: ģeogrāfisko apstākļu dēļ zemkopība bija iespējama tikai ūdens tuvumā, jo lauki bija jālaista. Nīla kļuva par galveno “maizes devēju”.
Ēģiptieši ir viena no pirmajām tautām ar savu kultūru. Jau pirms mūsu ēras viņi nodibinājuši vairākas valstis (Senā valsts, Vidus valsts utt.). Jaunās valsts laikā no 1500.-1200.g.p.m.ē. Ēģipte bija impērija. 525. Gadā p.m.ē. Ēģipti iekaroja persieši, 332.gadā- maķedonieši. Pēc Maķedonijas impērijas sabrukuma līdz 30.gadm p.m.ē. valdīja Ptolemaju dinastija un Ēģipte bija Romas impērijas daļa. No 395.gada m.ē. Ēģiptē valdīja Bizantija. 641.gadā m.ē. to iekaroja arābi un Ēģipte kļuva par islama kalifāta daļu, arābu valoda kļuva par vadošo. 1517. Ēģipti iekaroja turki, bet 1830. Ēģipte kļuva par netkarīgu karaļvasti. Par republiku tā kļuva 1953. Gadā. Šodien Ēģiptē ir apmēram 66.milijoni iedzīvotāju. Visu šo karu un iekarotāju ietekmē veidojās ēģiptiešu māksla, kas ar savu attīstības līmeni un izpildījuma tahniku pārsteidz mūsdienu zinātniekus.
Ēģiptiešu vērtības un uzskati. Senēģiptiešu vērtību skalā visaugstākajā vietā ir patstāvīgums, nesatricināmība. Orientācija uz tradīcijām, senču pieredzi tiek vērtēta kā absolūta patiesība, kā etalons nākamajām paaudzēm. Ķermeni, sirdi un seju senēģiptieši uzskatīja par dvēseles ietvariem. Galva ir dvēseles mājvieta, acis-dvēseles spoguļi. Lūpas- dvēseles paudējas.
Reliģiskie uzskati. Reliģijai bija galvenā loma Ēģiptes kultūrā. Tā aptver visas dzīves jomas un ietekmē visu- valsts varu, politiku, cilvēku ikdienu. Bez reliģijas izpratnes ir neiespējami izprast un novērtēt ēģiptes mākslas parādības.
Ēģiptiešu mitoloģija pārsteidz ar lielo dievu skaitu, galvenā vieta mitoloģijā bija mītu cikliem par pasaules radīšanu, saules dieva Ra cīņai pret tumsas spēkiem, Ozīrisa nāvi un augšāmcelšnos. Par Visuma radītāju tika uzskatīts Ra , kas piedzimis no lotosa zieda. No Ra mutes radušies pirmie dievi, no viņa asarām-cilvēki. Ēģiptiešus sauc par Saules pielūdzējiem un Saules bērniem, jo pastāv uzskats, ka saules dievu Ra viņi pielūguši visvairāk. Viens no galvenajiem ēģiptiešu reliģiskajiem uzskatiem-ticība gara un miesas augšāmcelšnai-iezīmējās jau pirmsdinastiju kultūras laikā. Ēģiptieši svēti ticēja arī miesas augšāmcelšanai, ne tikai cilēka dvēseles dzīvei pēc nāves. Kapu viņi uzskatīja par mirušā mājokli un pēcnāves dzīvi iedomājās līdzīgu šīszemes dzīvei, šī pārliecība tad arī izskaidro rūpes par cilvēka ķermeni pēc nāves, tāpēc notika mirušo balzamēšana, kapeņu rakšana un piramīdu celšana. Ēģiptē bija arī citāds, vienkāršāks priekšstats par aizkapa dzīvi, domāja, ka tā ir laicīgās dzīves turpinājums, kur cilvēks nodarbojas ar to pašu, ko dzīves laikā, tikai labākā, pilnīgākā veidā. Vienprātības par aizkapa dzīvi nebija senās Ēģiptes laikā un nav arī mūsdienās.…
