Vispārējs raksturojums
Egles (picea) – mūžzaļi vienmāju priežu dzimtas skuju koki. Latvijā 1 suga – parastā egle (Picea abies L. Karst.). Tā sastopama bieži visā republikā – veido tīraudzes vai mistraudzes un aizņem 19,4% no Latvijas mežu kopplatības. Latvijā savvaļā aug tikai parastā jeb Eiropas egle. Egle ir vizuāli pievilcīga gan vasarā, gan ziemā. Lai cik veca tā arī nebūtu, stumbrs saglabā slaidumu un galotne smailumu. Parastā egle ir otra vērtīgākā mūsu mežu skuju koku suga.
Egle pieaug 50-60 gados, vidējo mūžu aplēš starp 130 - 150 gadiem. Atsevišķas egles piedzīvo arī lielāku vecumu 300-500 gadus. Tā sasniedz 40 m augstumu, 3,8 m apkārtmēru (Latvijā 8 egles ir aizsargājami dižkoki).Garākās egles augušas Usmas ezera Moricsalā. Tur tagad to vairs nav. Ja egles stumbra apkārtmērs krūšaugstumā (1.3m virs sakņu kakla) sasniedz 3 metrus, tā atbilst dižkoka prasībām un ir valsts aizsardzībā. Dižegles Latvijā
Īves dižegle, talsu raj., Īves pagasts, stumbra apkārtmērs 3,65m; augstums – 29m
Upmaļu dižegle, Jēkabpils raj., Ābeļu pagasts, stumbra apkārtmērs 3,65m; augstums – 34,5m
Cibuļu dižegle, Liepājas raj., Cīravas pagasts, stumbra apkārtmērs 3,60m; augstums – 33m
Egle ir izteikti ēncietīga suga. Ilgi var augt zem citām koku sugām. Egļu dīgsti un jaunie dzimumi atklātās vietās bieži apsalst pavasara salnās.
Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem.
…
