Eigēnika ir ģenētikas nozare (cēlies no grieķu valodas eu - lab(s), genos - dzimta), kas pētī apstākļus un iemeslus, kas nelabvēlīgi ietekmē kā atsevišķa indivīda, tā visas tautas dzimtmasu. Eigēnikas uzdevums ir atrast ceļus, kā aizkavēt slimu un mazvērtīgu aizmetņu izplatīšanos tautā, tā pasargājot to no fiziskās un garīgās pagrimšanas. Lai gan eigēnika savus drošos pamatus ieguva tikai ar pārmantojamības likumu otrreizēju atklāšanu 1900. gadā, tomēr tās sākumi meklējami jau sirmā senatnē, kad cilvēki tīri intuitīvi nojauta tās lielo nozīmi tautas dzīvē. Herberts Velss (Herbert Wells) savā romānā „„Doktora Moro sala” ( The Island of Dr Moreau), kurš uzrakstīts jau 1896.gadā portretē jaunu Doktoru Frankenšteinu, kurš izmanto ģenētisku manipulāciju, lai ar eksperimentu rezultātā radītu jaunus salas iedzīvotājus – pus cilvēkus, pus zvērus. 1895.gadā romānā „Laika mašīna” ir rakstījis, ka 802701.gadā pasaulē būs divas rases – mazie bezrūpīgie buržuji eloji un ļaunie pazemes strādnieki – morkoli, kurus ēd eloji. Turpretim Oldess Hakslijs 1932.gada romānā „Brīnišķīgā jaunā pasaule” (Brave New World) ir radījis jaunu terminu – Brave New World - kas kalpo par maldu simbolu katram režīmam, kas tiecās izmantot absolūtās laimes apsolījumu.