Pašreiz Latvijā aktuāla tēma ir tās straujā ekonomiskā attīstība, ko daudzi pat sauc par braukšanu ar 200 km/h lielu ātrumu. Masu mediji atspoguļo dažādus viedokļus par to, kas ir ietekmējis šo straujo ekonomiku un kā lai šo ekonomisko izaugsmi apstādina. Protams, tik pat aktuāla tēma ir eiro ieviešana Latvijā, kas ir saistīta ar ekonomisko izaugsmi, tāpat, kā arī par tās pārkaršanas iespējām.
Visbiežāk mēs sadzirdam tikai to slikto nevis to labo, tāpēc tagad, kā arī jau labu laiku, Latvijas iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret Eiropas Savienību un arī pret eiro ieviešanu Latvija, bet tā ieviešanas datums tuvojas. Masu mediji atspoguļo tikai viedokļus un kritiskos brīžus, tāpēc nav iespējams pilnīgi izvērtēt patreizējo situāciju un to kā tā varētu mainīties pēc eiro ieviešanas.
Eiro ieviešana Latvijā nav novērtējama viennozīmīgi. Tai ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Lai arī Latvija ir spējusi ievērot lielāko daļu no Māstrihtas kritērijiem, ņemot vērā šā brīža realitāti - augstos inflācijas rādītājus, ir apdraudēta eiro ieviešana Latvijā.
Darba mērķis ir izpētīt Latvijas patreizējo ekonomisko stāvokli, tā rezultātā no masu medijiem neatkarīgu viedokli par Latvijas ekonomisko stāvokli patreiz un tā izmaiņas pēc pievienošanās eiro zonai.
Darbā risināmie uzdevumi:
raksturot eiro ieviešanu
Eiropas Savienības dalībvalstu attīstības novērtējums pēc iestāšanās Eiropas Ekonomiskajā un Monetārajā Savienībā
raksturot Latvijas ekonomisko stāvokli patreiz
raksturot ieguvumus un zaudējumus, kas radīsies Latvijas ekonomikā, pievienojoties eiro zonai
Darba izstrādes periods ir no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 16. maijam, jo šajā laikā aktualizējas masu medijos tēma par Latvijas ekonomisko stāvokli tajā periodā un par Latvijas ekonomisko stāvokli pēc pievienošanās eiro zonai.
Darbā izmantotas avotu analīzes metode un statistiskās analīzes metode.
Darba pamat avoti ir masu medijos atspoguļotā informācija, piemēram, FinancNet.lv un laikraksts Dienas Bizness, kā arī elektroniskajos resursos pieejamā informācija par Eiropas Ekonomisko un monetāro savienību, eiro un eiro zonu.
1.Eiro ieviešanas raksturojums
Kopš 1999. gada 1. janvāra Eiropas rīcībā ir jauna valūta - eiro. Kopš šī laika 11 dalībvalstīm (Austrijai, Beļģijai, Francijai, Itālijai, Īrijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Somijai, Spānijai, Portugālei un Vācijai) vairs nav savas nacionālās valūtas. 2000. gadā tika panākta vienošanās, ka kopš 2001. gada eiro zonai pievienosies arī Grieķija.
Par monetāro politiku nelēma tikai dalībvalstu bankas vien. Šim nolūkam tika izveidota Eiropas centrālo banku sistēma, kuras mītne ir Frankfurtē un kurā ietilpst valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā Banka (ECB). Tās pirmais prezidents bija nīderlandietis Vims Dujzenbergs (Wim Duisenberg). Viņa pēctecis ir Žans Klods Trišē, bijušais Francijas Nacionālās bankas vadītājs. Kopā ar pieciem citiem ECB direkcijas locekļiem un eirozonas valstu centrālo banku vadītājiem viņš lemj par kopējo monetāro politiku.
Trīs gadu pārejas laikā no 2002. gada 1. janvāra apgrozībā tika laistas eiro monētas un banknotes. Divos mēnešos tika apmainīta visa eirozonas skaidrā nauda, un šī pēckara gados lielākā naudas maiņa noslēdzās sekmīgi.…
