Eiro kā nacionālās valūtas ieviešana Latvijā

Apvienotas Eiropas ideja ir sena, taču tikai nesen, 20. gadsimta vidū, tika uzsākts darbs pie vienotas Eiropas ekonomiskās un politiskās organizācijas izveides. Sešdesmit gadu laikā, kuri ir pagājuši pēc Otrā pasaules kara, Rietumeiropas valstis ir veidojušas un regulējušas Eiropas sadarbības mehānismus, tiecoties radīt vienotu tirgu ar „pārredzamām” robežām.
1989. gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors izteica priekšlikumu par ekonomikas un monetāro savienību. Balstoties uz šo priekšlikumu, dalībvalstu valdības 1992. gadā vienojās par Māstrihtas līguma protokolu, kas paredzēja Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidi un vienotas valūtas ieviešanu – eiro.1
Eiro ieviešana ir pavērsiens Eiropas Savienības attīstībā un lielākā monetārā pārmaiņa tās vēsturē. Eiro ir konkrēts EMS rezultāts. Tas balstās uz vienotā tirgus panākumiem un ievērojami veicina ekonomisko stabilitāti, kas nepieciešama turpmākai izaugsmei. Tas palielina konkurenci un novatorismu, kas stiprina Eiropu gan politiski, gan ekonomiski.2 Tomēr zīmīgi piebilst, ka eiro kā vienotas naudas sistēmas ieviešana ir ilgstošs process, kas saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem, prasa ES dalībvalstīm izpildīt un sasniegt noteiktu tautsaimniecības attīstības līmeni, lai būtu iespējams veiksmīgi pievienoties eirosistēmai.…