Eiropas vienotās valūtas izveidošanā.
Jau Francijas imperators Napoleons trešais loloja sapni par vienotu Eiropu un arī tās naudas vienību, un tirgu. Taču zaudēts karš pret Prūsiju un Pirmais pasaules karš sagrāva šo ideju. 1925. gadā no jauna dzima ideja par organizēt saimnieciski vienotu Eiropu, taču Versaļas līguma izraisītās pretrunas valstu vidū radīja šķēršļus šai raženajai idejai. Daudzām Eiropas valstīm, vēl tanī laikā, bija kolonijas savi vienoti tirgi un naudas vienības. Turklāt daudzas mazās un ekonomiski nespējīgās valstis pielāgoja savu nacionālo valūtu ASV dolāra zonai vai Francijas franka zonai, vai angļu mārciņas zonai. Latvijas lats tika pielāgots Francijas franka zonai, būtībā Latīņu monētas savienībai, kuras priekšgalā atradās Francija. Visām valstīm tika noteikts vienots naudas vienību zelta saturs – 0.29032254g tīra zelta. Tāds bija arī lata sākotnējais saturs. Pirmais pasaules karš sagrāva zelta monētu standartu. Latīņu naudas savienība beigu beigās saira. Tas notika 1926. gada 31. decembrī. Lats piekļāvās Francijas franka zonai, saglabājot bijušās naudas savienības zelta monētu standartu, līdz lata devolvācijai 1936. gada 28. septembrī.
Izmaiņas Eiropas valstu spēku samērā piespieda latu pāriet uz angļu sterliņu mārciņas zonai. Lata zelta saturs mainījās un to noteica ar Anglijas sterliņu mārciņas palīdzību, kuras zelta saturs bija 4,43425g tīra zelta. Devalvējot latu par apmēram 40%, tā zelta saturs līdzinājās 0,1758g tīra zelta.
…
