Lai gan Eiropā vienmēr ir pastāvējušas dažāda veida atšķirības starp tās daudzajām valstīm un valstiņām, tomēr ne vienmēr ir pastāvējis tāds dalījums Austrumeiropā un Rietumeiropā, kāds tas ir pastāvējis nu jau kādu laiku kopš Aukstā kara beigām un ļoti iespējams pastāv vēl jo projām.
Ja runa ir par pirmo vērā ņemamo dalījumu Austrumeiropā un Rietumeiropā, tad ir jāaplūko laika posms no Otrā Pasaules kara beigām.
Beidzoties II Pasaules karam Eiropa bija sadalīta pa ietekmes sfērām, tas ir jāsaprot tā, ka valstīs, kuras atradās zem Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas pirms kara un kara laikā, tagad atradās sabiedroto karaspēks. Pirmais dalījums izveidojās jau sadalot Vāciju okupācijas zonās starp Lielbritāniju, ASV, Franciju un PSRS līdz ar to oficiāli piešķirot ietekmes sfēras. Šo dalījumu izmantoja PSRS, kura vēloties paplašināt savu ietekmi gribēja paturēt kontroli pār teritorijām, kurās atradās PSRS karaspēks, tās bija mūsdienu Austrumeiropas teritorijas un vēl daļa no Vācijas.1 Lai gan dalījums okupācijas zonās bija domāts tikai kā pagaidu risinājums, laika posmā, kurā bija jāizlemj Eiropas, kā arī Vācijas kā kara iesācējas liktenis, tomēr šis dalījums vismaz no PSRS puses tika pieņemts kā galējs. Pēc vairākkārtējām sarunām starp sabiedroto valstu līderiem kļuva skaidrs, ka PSRS vēlas paturēt savu ietekmi pār teritorijām, kurās atradās tās karaspēks, kā arī, ka PSRS nevēlas Vācijas kā veselas valsts atjaunošanos, jo tā noraidīja priekšlikumu pamest Vācijas daļu, kas atradās viņu kontrolē un ļaut notikt Vācijas kā demokrātiskas valsts atdzimšanai. …