Eiropas Kopienas sociālā politika

SOCIĀLĀS POLITIKAS MĒRĶI

Saskaņā ar EK līguma 136.panta 1.d. Eiropas Kopiena atzīst sociālās pamattiesības un mērķus, kas ir izklāstīti 1961.gada Eiropas sociālo tiesību hartā un 1989,gada Kopienas hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām. Pie tām pieder nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, atbilstoša sociālā aizsardzība, ilgstošs augstas nodarbinātības līmenis un citas tiesības.
Par sociālās politikas definīcīju varētu uzskatīt šādu formulējumu – dzīves un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātības un iespēju vienlīdzības veicināšana, sociālā minimuma aizsardzība.
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2.pantā starp citiem Kopienas uzdevumiem minēta arī nepieciešamība „panākt augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, sieviešu un vīriešu vienlīdzību, paaugstināt dzīves līmeni un dzīves kvalitāti, kā arī panākt ekonomisku un sociālu kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm” . Ņemot vērā šos uzdevumus, arvien vairāk palielinās ES loma sociālajā politikā.
1957.gadā parakstītajā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā bija iekļauti panti par brīvas darbaspēka kustības nodrošināšanu un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tikai vairāk kā desmit gadus vēlāk, Ministru padome pieņēma Sociālo pasākumu programmu, kuras prioritātes bija darba un dzīves apstākļu uzlabošana, darbinieku līdzdalība uzņēmumu vadīšanā, kā arī augstāka un kvalitatīvāka nodarbinātības līmeņa sasniegšana. Vēlākā laikā tika pieņemtas vairākas direktīvas, kuras skar darbinieku tiesību aizsardzības, darba drošības un higiēnas, kā arī dzimumu līdztiesības jomu.

…