Eiropas Monetārās savienības darbība. Monetārā politika Eiropas Savienībā

1.2.Māstrihtas kritēriju izpilde
Valsts gatavība dalībai EMS pamatā tiek vērtēta pēc ES dalībvalstu 1992.gadā Māstrihtā noslēgtajā līgumā noteikto iestāšanās EMS konverģences kritēriju izpildes, kas nosaka, ka:
valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta;
valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta;
ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes - nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju;
inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt triju ES dalībvalstu ar viszemāko inflāciju vidējo rādītāju;
valstī ir nodrošināta valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret euro, proti, iekļaujoties Valūtas kursa mehānismā II (VKM II), divu gadu laikā pirms pievienošanās EMS nacionālās valūtas svārstības attiecībā pret euro nedrīkst pārsniegt +/-15%.
Latvijai, tāpat kā citām jaunajām dalībvalstīm, oficiāli pievienojoties ES, ir pienākums iesaistīties EMS, pēc tam kad tās būs izpildījušas Māstrihtas līgumā noteiktās prasības. Pēc iestāšanās sākas sagatavošanās posms, kura laikā Latvijai ir jāapliecina spēja izpildīt konverģences kritērijus. Latvija pievienojās VKM II 2005. gada 2. maijā ar jau fiksētu lata kursu pret euro. Valūtas kursa mehānisms II ir daudzpusējs līgums, kura mērķis ir veicināt valūtas kursa stabilitāti un koordināciju Eiropā. [3]

1.3.ECBS un Eirosistēma
Atbildība par monetāro un valūtas politiku tika nodota Eiropas Centrālajai bankai (turpmāk - ECB). Tomēr arī visu ES valstu nacionālās centrālās bankas turpina savu darbību, kopā ar ECB veidojot Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). ECB kopā ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kas ir pievienojušās euro zonai, veido Eirosistēmu, kuras galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti eurozonā, t. i., uzturēt zemu inflācijas līmeni un saglabāt euro pirktspēju. [11]…