Izteiciens “ekonomiskā integrācija” aptver nācijas dažādību. Ekonomiskās integrācijas teorija attiecas uz komerciālo politiku, kas atšķirīgi reducējas, vai arī uz robežu barjeru likvidēšanu, bet tikai tādos gadījumos starp valstīm, kas pievienojušās vienlaicīgi. Ekonomisko intregrāciju var interpretēt dažādos veidos:
Process, kas ietver atsevišķas ekonomikas apvienošanos vienā lielā brīvās tirdzniecības reģionā;
Pakāpeniska ekonomisko robežu likvidēšana starp neatkarīgām valstīm, līdz šo valstu ekonomiskās sistēmas sāk darboties kā viena vienība (the gradual elimination of economic frontiers between independent states; as a result the economies of these states end up functioning as one entity). Šī definīcija spilgti raksturo starptautiskās ekonomiskās attiecības starp dažādām valstīm un aptver integrāciju kā vienu veselumu, kas savukārt nozīmē, ka valstīm, kas ir iesaistītas šai procesā, ir jādarbojas kā vienai vienībai.
Ekonomiskā integrācija nav pats par sevi mērķis, bet tā uzliek sev daudz augstākus mērķus, gan ekonomiskā, gan arī politiskā ziņā.
Ekonomiskā labklājība (economic welfare) – visu dalībvalstu labklājība tiek palielināta pārvarot nacionālās segmentēšanas nemākulību caur produkcijas specializēšanos un koperatīvās politikas veidošanu, kas ir divi no ekonomiskās integrācijas pamatelementiem;
Miers (peace) – kad valstis kļūst viena no otras atkarīgas, ekonomiskās integrācijas rezultātā tiek samazinātas bruņotu konfliktu situācijas starp tām;
Demokrātija (democracy) – ja dalība grupā nes izdevīgumu caur integrāciju demokrātijas parlamentāras formas pastāvēšanā, ir mazākas iespējas mēģināt pārvarēt šo vadības sistēmu kā vietā dalībvalstīm ir daudz lielākas iespējas uz panākumiem. (if participation in a group that brings benefits through integration is made conditional on the existence of a parlamentary form of democracy, it is less likely that attempts to overthrow this system of government in a member country will stand much chance of success);
Cilvēktiesības (human rights) – cieņa pret cilvēktiesībām ir viens no noteicošajiem faktoriem priekš dalībvalstīm pirms integrācijas uzsākšanas.
…
