Pašreizējais, 1998. gada rudenī izveidotais Ministru kabinets savā Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir apņēmies nodrošināt to, lai Latvijas likumi četru gadu laikā pilnībā tiktu saskaņoti ar Eiropas Savienības nostādnēm. Ko tas nozīmē? Kāda būs šādas apņemšanās ietekme uz mūsu valsts iedzīvotājiem? Šos jautājumus uzdod ikviens cilvēks, kuram rūp Latvijas nākotne.
No bijušās PSRS mēs esam mantojuši apziņu- ja vairākas valstis ir nolēmušas slēgt savienības līgumu, tās noteikti zaudēs savu suverenitāti un iedzīvotāju nacionālo identitāti. Mūsu viedoklis netiks ņemts vērā, bet visus mums nozīmīgos lēmumus pieņems citi.
Daudziem vēl grūti izprast, ka pastāv savienības, kuras ir balstītas uz savstarpējās cieņas un sadarbības pamatiem, kurās lēmumus pieņem pēc ilgām un veiksmīgām diskusijām, respektējot katra tās locekļa viedokli.
Iepriekš teikto pierāda arī ES sociālās politikas veidošana. Sociālā politika ir joma, kuras veidošanā gandrīz katra ES dalībvalsts ir mērojusi atšķirīgu ceļu. Grūti salīdzināt vai vienādot Dānijas, Spānijas vai Anglijas sociālās politikas modeļus. Tāpēc kopējā sociālā politika ES tika veidota lēni un pakāpeniski, līdz pat šim brīdim ar visiem saistošiem normatīvajiem aktiem, regulējot tikai daļu no jomas, ko mēs tagad dēvējam par sociālo politiku.
ES sociālā politika ietver to pasākumu kopuma pamatprincipus, kuri tiek īstenoti visā tās teritorijā, lai uzlabotu ES dalībvalstu iedzīvotāju darba un dzīves apstākļus. Turklāt jāatceras, ka šajā kopumā tiek ietverti tikai tie pasākumi, par kuriem ir panākts konsensus.
Tiem, kuri uzskata, ka ES dzīvo atrautu dzīvi no ES dalībvalstu pilsoņiem, ir lietderīgi iepazīties ar tās sociālo politiku un pasākumiem, kas vērsti uz nodarbinātības veicināšanu.
Nosakot minimālās prasības veselībai un drošībai darba vietās, kā arī veicinot vienādas attieksmes principa ievērošanu, netika aizmirsti tie, kuri ir nodarbināti un kuriem ir jāpielāgojas straujajām izmaiņām Eiropas rūpniecības struktūrā. No 1994. līdz 1999. gadam no Eiropas sociālā fonda, kas ir uzskatāms par galveno Eiropas Sociālā fonda finansēšanas avotu, tika finansēti pasākumi kopumā par 47 miljardiem eiro, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties darba tirgū, paaugstinātu kvalifikāciju, saņemtu palīdzību profesionālajā orientācijā un citiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem.…