Mūsdienu pasaulē notiek ļoti aktīvi procesi valstu sadarbības jomā. Valstis ir apzinājušās, ka tām vienām pašām ir ļoti grūti nodrošināt pietiekoši augstu ekonomiskās izaugsmes līmeni un konkurēt ar pārējām valstīm. Tādēļ valstis meklē iespējas sadarboties un apvienoties kopēju mērķu sasniegšanai. Arī Latvija bija izteikusi vēlmi pievienoties valstu aliansei. Šo gadu laikā Latvija ir aktīvi strādājusi, lai pilnveidotu tās likumdošanas un institucionālos ietvarus, lai būtu spējīga ar 2004.gada 1. maiju kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, spētu pildīt un uzņemties visus nepieciešamos pienākumus. Nevar neņemt vērā to, ka Eiropas Savienības pirmsākumi meklējami jau 1951.gadā, dalībvalstis laika gaitā ir izveidojušas iespaidīgu likumdošanu, kam jaunajām dalībvalstīm ir jāspēj pielāgoties. Pastāv lielas ekonomiskās un sociālās atšķirības starp topošajām ES dalībvalstīm un esošajām dalībvalstīm, un lai palīdzētu sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā, visām kandidātvalstīm ir bijuši pieejami Eiropas Savienības pirmsstrukturālie fondi- Phare, ISPA, LIFE un SAPARD. Katrs no šiem fondiem ir ar savu mērķi.
Arī Latvijas valdība 1995. gada oktobrī iesniedza oficiālu pieteikumu ar vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Līdz ar to sākās Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā, kas skar visas tautsaimniecības nozares, sabiedrību un katru indivīdu atsevišķi. Stājoties ES, galvenā prasība bija tuvināt kandidātvalstu politiku un ekonomisko situāciju ES prasībām. Taču tas prasa lielus līdzekļus, jo līdzšinējā attīstības gaitā Latvijā vietām izveidojušās nelabvēlīgas dzīves vides un saimnieciskās darbības iespēju atšķirības. …