Eiropas Savienības paplašināšanās ir viens no būtiskākajiem dienas kārtības jautājumiem šobrīd Eiropā.
Latvijā (kā ES kandidātvalstī) tiek rūpīgi apspriesti iespējamie Eiropas Savienības nākotnes attīstības plāni. Izvirzot mērķi iestāties Eiropas Savienībā, Latvijai ir rūpīgi jāizpēta Eiropas Savienības politiskos un ekonomiskos rādītājus. Ar ekonomiskajiem rādītājiem saista arī budžetu.
Ar vārdu “budžets” saprot kādas atsevišķas personas, ģimenes, uzņēmuma, organizācijas vai valdības ieņēmumu un izdevumu plānu. Budžets tiek sastādīts noteiktam laika periodam, parasti gadam. Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajām metodēm, un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Arī Eiropas Savienībai ir savs budžets. Tas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība realizē viena gada laikā.
Šī darba izpētes objekts ir Eiropas Savienības budžets, kā neklasiskā valsts budžeta paraugs, bet priekšmets ir Eiropas Savienības budžeta veidošanas, apstiprināšanas un izlietošanas kārtība.
Lai noteiktu darba mērķi un uzdevumus tika izvirzīta hipotēze, kas skan sekojoši: “Eiropas Savienības budžets, to ieņēmumu avotu un izmaksu sadale ir darbību un operāciju finansiālais līdzeklis Eiropas Savienības izvirzīto mērķu īstenošanā”.
Darba mērķis ir tā izstrādāšanas procesā iegūt faktus, kas varētu vai nu apstrīdēt, vai apstiprināt darbam izvirzīto hipotēzi.
Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi ir jāatrisina šādi uzdevumi:
1.Izpētīt Eiropas Savienības būtību.
2.Definēt Eiropas Savienības budžeta būtību, tas izstrādāšanas un pieņemšanas kārtību.
3.Izpētīt Eiropas Savienības budžeta sastāvdaļas.
4.Izpētīt Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu avotus. …
