20. un 21. gs. ES darba tiesību normas ir veidojušās pakāpeniski un turpina attīstīties līdz ar Eiropas integrāciju. Šobrīd šīs normas nosaka minimālās prasības un tās ievēro darba tiesību jomā visā ES teritorijā.
Darba tiesības ir normatīvo aktu kopums, kas nosaka minimālas prasības darba tiesisko attiecību jomā Eiropas Savienības mērogā; regulē darbinieku un darba devēju tiesiskās attiecības, kuras parasti tiek dibinātas uz darba līguma pamata; un citas ar šīm attiecībām cieši saistītas attiecības.
Darbinieki ir fiziskas personas, turklāt ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi, lai fizisku personu atzītu par darbinieku, personas attiecībām ar darba devēju ir jāatbilst trim priekšnoteikumiem:
jāveic konkrēti pienākumi,
pienākumi jāveic darba devēja uzdevumā,
saņemot par to atlīdzību (jābūt paredzētai atlīdzībai). 1
Saskaņā ar Latvijas Darba likuma 3. pantu – darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Jāievēro arī tas, ka darbinieka jēdziens attiecas uz atkarīgu darbību atšķirībā no pašnodarbinātas personas. Darbinieki ir pakļauti darba devēja rīkojumiem; viņi paši nevar noteikt savu darba laiku un apjomu.
Darba devēji var būt fiziskas vai juridiskas personas. Saskaņā ar Darba likuma 4. pantu, par darba devēju Latvijā var būt fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Primārie tiesību akti:
- Eiropas Kopienas ( EK) dibināšanas līgums, parakstīts Romā, 1957. gada 25. martā, stājies spēkā 01.01.1958, bieži saukt arī par Romas līgumu.
Darba tiesības jautājumiem tiek veltīti III sadaļas „Par personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību” I nodaļa „Darbinieki”, 39.-42.panti; VIII sadaļas „Nodarbinātība”, 125.-130.panti; XI sadaļas „Sociālā politika”, 136.-148.panti;
- Līgums par Eiropas Savienību (ES), parakstīts Māstrihtā, 1992. gada 7. februārī, ir spēkā no 1993. gada 1. novembra. Darba tiesiskajām attiecībām un sociālajai aizsardzībai tiek veltīts šī Līguma Protokols par sociālo politiku.
Abi minētie līgumi kopā veido Eiropas Savienības tiesisko pamatu un ir savstarpēji cieši saistīti; ja Eiropas Kopienas mērķis ir dalībvalstu integrācija ekonomikas jomā, tad Eiropas savienība kā īpašs veidojums šo mērķi papildina ar diviem jauniem mērķiem – tā nosaka dalībvalstu sadarbību ārpolitikā un drošības politikā un iekšpolitikā un tieslietās. …
